Mentalitātes šizofrēniskā neskaidrība

 

   Nav iespējams izprast un izskaidrot latviešu inteliģences mentalitātē vienu samērā izplatītu īpatnību; proti, nav saprotams sakarā ar kādiem apsvērumiem latvieši vienām personām piedod tautas nesaudzīgu un objektīvu kritiku, bet citām personām to nepiedod, tās noklusējot, nolamājot, nostumjot grāvī.

   Tā, piemēram, masu kultūras industrijas elks latviešu ziņģu karalis R.Pauls var sacīt visu kaut ko kritisku par latviešiem, Latviju, valdošo kliķi, nebaidoties, ka viņu noklusēs, neatskaņos, neizmaksās honorāru, neapsaukās par maestro utt. Turklāt viņš drīkst latviešus kritiski raksturot pat Krievijas publiskajā telpā, kas skaitās nacionālā nodevība.

   Tas pats attiecas uz I.Lancmani. Viņš 1998.gadā sagatavoja darbu ar ļoti precīzu un dzēlīgu nosaukumu, tajā minot visas latviešu mīcīšanās galvenās izpausmes. Gleznas nosaukums ir ļoti objektīvs: “Latvija muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkātības, baudkāres un nodevības ielenkumā”. Apskaužami godīgi un drosmīgi viss ir pateikts par latviešu mīcīšanos zem Saules pēcpadomju “brīvvalstī”. Visas izpausmes ir joprojām aktuālas un noteikti būs aktuālas līdz latviešu tautas galam vai pasaules galam. Skaidrs, ka par tādu nacionāli neglaimojošu vērtējumu Lancmaņa kungu nāktos padzīt no Rundāles, neslavēt medijos, nedod ordeņus, negatavot “piāra” intervijas utt. Bet, lūk, tas nenotiek! Viss turpinās tā it kā nebūtu gleznas ar tik dzēlīgu nacionālo “slavējumu” latviešu tautai un valstij. Kā to izskaidrot? No kā vadās latvieši šajā gadījumā? Vai tas ir saistīts ar ģenētiski determinēto aprobežotību? Bet varbūt tas ir saistīts ar kaut ko citu?

   Minētā glezna atrodas valsts īpašumā. Arī tas ir jocīgi, jo tādu gleznu valstij vajadzēja iznīcināt, bet nevis iekļaut valsts muzeja fondos. Ne mazāk šizofrēniski neskaidra ir Lancmaņa stāja. No vienas puses ir sastopams viņa latviešu dzīves objektīvs vērtējums, valsts noziedzīgās būtības atzīšana. Bet no otras puses ir sastopama viņa neatsacīšanās sadarboties ar noziedzīgo valsti, neatsacīšanās saņemt noziedzīgās valsts ordeņus un dažādus citus apbalvojumus.

   Internetā ir Lancmaņa “parādes” fotoportrets. Tajā viņš redzams smokingā un melnās laka kurpēs ar visiem ordeņiem.Viņa pozēšana un pozēšanai izvēlētais interjers “parādes” uniformā ir tipoloģiski līdzīgs karaļu, valsts prezidentu pozēšanai un interjeram “parādes” portretam, kuru pavalstnieki karina pie sienas kantoros un viesistabās. Tāpēc ir jautājums “Kā tāda izrādīšanās saderas ar it kā mākslinieciski radoša cilvēka statusu?”. Labi ir zināma īstu mākslinieku, rakstnieku, zinātnieku ironiskā attieksme pret tādu izrādīšanos. Cilvēces vēsturē noteikti nebūs daudz radošu personību, kuras būtu par sevi sagatavojušas “parādes” fotoportretu. Kā ir jāsaprot Lancmaņa šizofrēniski divdomīgā stāja?