Esības parametri (11)

 

 

§  T.s. finansu kapitālisma beneficiāri realizē savas intereses projektā, kuru globālo sociālo problēmu daži analītiķi dēvē par “Rietumu globālo projektu”. Tajā iekļaujas arī transformatīvā notikuma koncepcija – atziņa par kāda radikāla procesa nepieciešamību, lai pēc iespējas ātrāk izmainītu pasauli. Romas kluba eksperti 2018.gadā publicēja pārskatu ar tipisku nosaukumu “Vecā pasaule ir neglābjama, jauna pasaule ir neizbēgama”. Rietumos ir sastopama publicistu atziņa “2020.gads – Vecās Sistēmas nāves gads”. “Covid-19” pandēmija kļuva lielisks faktors Vecās Sistēmas iznīcināšanai.

§  Augsti kvalificēta un neangažēta “Rietumu globālā projekta” kritika pievērš uzmanību vienam ļoti būtiskam apstāklim. Pasaules jaunas kārtības sistēmu nevar radīt un tā arī praktiski neeksistē tāpēc, ka trūkst sinkrētiska valoda, transdisciplināra valoda, kas spētu aprakstīt jauno realitāti. Pagaidām saruna par Jaunu Sistēmu notiek Vecās Sistēmas valodā. Bet tas ir konceptuāli bezjēdzīgi. Jauni realitātes fenomeni vienmēr pieprasa jaunu terminoloģisko aparātu. Kamēr nav izveidota jauna valoda, jauns terminoloģiskais aparāts, notiek mīņāšanās uz vietas.

§  ASV prezidenta vēlēšanu laikā bija unikāls gadījums; tāds gadījums, kāds pasaules politiskajā dzīvē bija pirmo reizi un šokē ar drausmīgo bezatbildību. Baidens solīja 11 miljoniem migrantu piešķirt pilsonību. Tādu ārprātīgu solījumu vēl nebija devis neviens pasaules politiķis. Tāds solījums ir nacionāls noziegums – tautas etniskā sastāva degradācija, valsts nācijas degradācija. Labi ir zināmas migrācijas sekas, kardināli izmainot kultūru, civilizētības līmeni utt. Tā, piemēram, Eiropas lielākais apdraudējums ir migrantu miljoni. Tas attiecas arī uz ASV.

§  Svarīgiem jautājumiem uzmanību pievērsa prof. David Wolpert no slavenā Santa fe institūta (SFI). Viņš norādīja, ka “Covid-19” analīzei trūkst sākotnējie dati: inficēšanās iespējamības koeficients, nāves gadījumu koeficients utt. Bez tādiem datiem “Covid-19” analītika nav iespējama.

§  Pandēmijas laikā politiķu retorikā, saprotams, dominē vēlēšanās glābt cilvēkus, realizēt antikrīzes pasākumus. Taču tajā pašā laikā antikrīzes pasākumi ir ļoti dīvaini: totāla vakcinācija, totāla kontrole, skaidras naudas likvidēšana, attālināta izglītība, attālināts darbs, atsevišķu korporāciju bagātības krass pieaugums, cilvēka tiesību ignorēšana, valsts konstitūcijas pārkāpšana, mediju uzkurināta histērija, statistikas falsifikācijas, veselo cilvēku brīvības ierobežošana un izolēšana.

§  Starptautiska mēroga secinājums ir bēdīgs – patriotiskajiem spēkiem nav savas ideoloģijas un krasi pieaug pseidopatriotisms, viltīgi un savtīgi izmantojot sabiedrības neapmierinātību. Patrioti ir vienīgi spējīgi kritizēt neoliberālismu, neatzīt varu un pārmest masām individuālismu, egoismu, hēdonismu, alkātību. Taču tas arī ir viss, jo konstruktīva politiskā un ideoloģiskā programma neeksistē.

§  Patrioti neko konceptuāli nozīmīgu nevar piedāvāt mentālā kollapsa un mentālās kolonizācijas vietā. Pandēmijas mentālais uzbrukums nesastopas ne ar kādu pretestību. Pandēmija kardināli izmaina cilvēces mentālo segmentu – psihisko, apziņas, intelektuālo, prāta, domāšanas, uztveres.

§  Visas trīs galvenās teorijas (nacionālisms/fašisms, sociālisms, liberālisms) ir sagrāvušas tādus sociālos fenomenus kā šķira, rase, indivīds, zaudējot vēsturisko lomu un vēsturiskās perspektīvas. Nacionālisms/fašisms un sociālisms vispār ir nogājis no vēsturiskās skatuves. Šīs teorijas netiek iekļautas modernajā analītikā, modernajos jaunas teorijas meklējumos. Savukārt liberālisms ir izkropļots, un tā vietā ir neoliberālisms. Tā viens no lielākajiem “nopelniem” ir sociālo fenomenu “tauta” un “suverēna valsts” degradēšana, velme pilnīgi iznīcināt. Tautas pamats ir kultūrvēsturiskā likteņa kopība. Tauta ir tad, ja tā sevi uzskata par noteiktas misijas, valodas, domas, idejas nesēju. Herders teica, ka tauta ir Dieva domas. Neoliberālisms tautām atņem to misiju, valodu, domas, idejas, visu izšķīdinot bezpersoniskajā globālismā, transnacionālo formējumu kosmopolītismā, nacionālās suverēnās valsts nevajadzībā un kaitīgumā.

§  Neoliberālisms un tā jaunākais komponents globālisms necenšas ieviest organisku demokrātiju – tautas līdzdalību savā liktenī. Neoliberālisma/globālisma demokrātija ir bez tautas līdzdalības. Neoliberālisms/globālisms jau ir ideoloģiski apstrādājis sociuma apziņu tik lielā mērā, ka cilvēkiem (tautai) ir zudusi interese par organisku demokrātiju. Masveidīga ir ļaužu garīgā emigrācija no organiskas demokrātijas, pie reizes pieļaujot ideju banalizāciju, ideju nodevību un pat cilvēciskuma, garīguma, pašcieņas nihilismu. Neoliberālisms/globālisms cilvēka vietā netraucēti ģenerē postcilvēku. 2020.gada “Covid-19” pandēmija kļuva viena no enerģiskākajām un rezultatīvākajām postcilvēku radīšanas platformām, kuras dehumanizācijas procesos aktīvi iesaistās paši cilvēki, lai ātrāk un nesāpīgāk atbrīvotos no savas cilvēciskās identitātes un adaptētos “jaunajā normālībā”.