Informatīvā diktatūra

 

 

   “Covid-19” pandēmijas laikā neklājas aizmirst galveno par eiropeīdu rasi. Proti, neklājas aizmirst, ka eiropeīdu rase ir izmirstoša sociālā formācija ar izmirstoša fenomena visām tipiskajām iezīmēm. Pirmkārt un galvenokārt ar tādām iezīmēm ka apātija, vienaldzība, histēriskums, agresivitāte, bezprāts, aloģiskums, hēdonisms. Nav īpaši jāatgādina izmirstoša fenomena motīvu, augstāko mērķi un tikumības kritēriju atzīt baudu un dzīves izpriecas saskaņā ar principu “dzīres mēra laikā”. Pilnā mērā apzinoties savu galu un turklāt fatālu galu – liktenīgu, nenovēršamu galu, mentalitātē prioritāras kļūst destruktīvas izpausmes. Planetārā demogrāfiskā pāreja (1960-2050) nekur nav zudusi pandēmijas laikā. Tā nav atcelta. Planetārās demogrāfiskās pārejas nosacītā “baltās” rases izmiršana saglabājas. To nevajadzētu aizmirst. Tāpat ir jāsaprot, ka pandēmija “baltajiem” cilvēkiem ir papildus izmiršanas faktors, kas vēl vairāk uzkurina amorālas, antihumānas kaislības un agresiju – dusmās vai naidā pret citiem cilvēkiem vērstu rīcību, kas viņiem nodara fizisku vai psihisku ļaunumu. “Balto” cilvēku gals tuvojas divos virzienos: izmiršana kā demogrāfiskās katastrofas (bērnu nedzemdēšanas) sekas un izmiršana kā vīrusa “SARS-CoV-2” nāvējošais rezultāts. Tādos apstākļos bezprāta, agresivitātes, terorisma, totalitārisma uzplaukums ir loģiska parādība. Vairāk vai mazāk intuitīvi vai intelektuāli apzinoties savu galu un savu eksistenciālo bezspēcību, loģiska ir politiskās varas bezprātīgā mānija pakļaut sabiedrības dzīvi visaptverošai kontrolei, neievērojot vai atceļot konstitucionālās tiesības, nepieļaujot legālu opozīciju un plurālismu, un tās apspiešanā pat vēloties izmantot militarizētu spēku, kā to ierosināja latviešu “politiķu” imbecilās smadzenes.

   Nepatīkama, taču loģiska ir pandēmijas laikā izvērstā informatīvā diktatūra. Tiekamies ar neierobežotu valsts varu, kas balstās uz spēku un aizstāv valdošās kliķes intereses, uzspiežot sabiedrībai bezjēdzīgas, nepamatotas, tendenciozas prasības, noteikumus. Tiekamies ar diktatūru, kas ir saistīta ar informāciju.

   Informatīvās diktatūras vēriens ir pārsteidzošs. Tas ir psihiski un morāli neveselīgi motivēts vēriens. Informatīvā diktatūra nevienu nesaudzē. Tā pakļauj gan valsts prezidentus, gan Nobela prēmijas laureātus, gan interneta sociālo tīklu autorus. Visnepatīkamākā ir speciālistu informatīvā pakļaušana.

   Tā, piemēram, informatīvā diktatūra nekaunīgi vēršas pret izcilo franču virusologu Nobela prēmijas laureātu Luc Antoine Montagnier, kā arī otru franču zinātnieku Étienne Decroly. Viņi vīrusā “SARS-CoV-2” konstatēja mākslīgas daļas. Krievu ģeniālo sociālo filosofu Aleksandru Duginu, kurš kritizē pandēmijas ļaunprātīgo izmantošanu, bloķē “YouTube”, “Google”, Twitter”, “Amazon”.

   Informatīvā diktatūra nepieļauj speciālistu skaidrojumus par vakcīnu pret “Covid-19”. Nav vēlami skaidrojumi par vakcīnas drošību. Speciālisti aicina pievērst uzmanību fakcīnas nelabajām spējām. Imūnās sistēmas atmiņas šūnas, atceroties antigēna (vīrusa) pirmo uzbrukumu, var ar antigēnu izveidot tādas kombinācijas, kuras būs daudz bīstamākas nekā pati slimība. Saprotams, sabiedrībai tas nav jāzina totālas vakcinācijas priekšvakarā.