Globālo sociālo
problēmu analītikā prioritārs ir jautājums par jaunu nākotnes politisko
teoriju. Sevišķi svarīgi ir radīt jaunu politisko teoriju, jo līdzšinējās
politiskās teorijas ir zaudējušas savu lomu. Tas attiecas uz tādām politiskajām teorijām kā
nacionālisms/fašisms, sociālisms un liberālisms. No minētajām trijām politiskajām
teorijām dzīvības pazīmes ir tikai liberālismam, kas praktiski funkcionē kā
neoliberālisms, nekādi nespējot konstruktīvi ietekmēt cilvēku dzīvi un noderēt nākotnē.
Neoliberālisms faktiski ir totāli destruktīvs veidojums un kalpo tikai
sabiedrības viena slāņa savtīgajām interesēm. Nepieciešama ir konceptuāla
kontemporālā (laiciskā) alternatīva neoliberālismam.
Par tādu
alternatīvu politisko teoriju tiek domāts. Pašlaik (2020.g. beigās) reāli ir zināma
tikai viena politiskā teorija – Aleksandra Dugina “4.politiskā teorija”, par
kuru grāmata iznāca 2009.gadā. Grāmata ir tulkota daudzās valodās, un tās
saturs Rietumos ir izraisījis plašu domu apmaiņu intelektuāļu aprindās. Grāmata
ārzemēs ir ievērojami populārāka nekā Krievijā. Grāmata tulkota ir angļu,
franču, vācu, spāņu, portugāļu, itāļu, dāņu, ungāru, grieķu, serbu, poļu, čehu
irāņu, turku, arābu, ķīniešu valodā.
Grāmatā tiek
izvērsti kritiski aplūkots nacionālisms/fašisms, sociālisms un
liberālisms/neoliberālisms. Autora pārliecībā “4.politiskā teorija” nav
iespējama bez antiliberālisma, antikontinentālisma, antimodernisma, antihegemonijas
materiāla. Vajadzīgs ir “konservatīvs revolucionārisms”, atmaskojot minētās
trīs politiskās teorijas.
Protams, grāmatā
ir izklāstīta “4.politiskās teorijas” koncepcija. Tajā galvenā loma ir vācu
transcendentālajam jēdzienam Dasein. Vācu filosofijā šo jēdzienu lietoja
Šellings (piem., rakstot par “matemātikas esamību”), kā arī Nīče pārdomās par
“cilvēcisko esamību”. Taču Dasein terminoloģiskajā karjerā vislielāko
ieguldījumu ir devis Heidegers, kura pieeju izmanto Dugins.
Vācu Dasein tulkošana
citās valodās nav viegla. Ne reti tekstu autori to netulko. Arī Dugins visbiežāk
nelieto tulkojumu krievu valodā. Tādā gadījumā Dasein funkcionē kā sava
veida filosofiskais tēls, varētu pat teikt – filosofiskais simbols. Neapšaubāmi,
Dasein idejiski poētiskais lietojums atsaucas uz “4.politiskās teorijas”
eksplikāciju ne tikai sabiedrības masās, bet arī praktizējošajā politiskajā
elitē, kura mūsdienās nevar lepoties ar domas augstu lidojumu un abstraktu
ideju uztveri, izpratni un pielietojumu.
Dasein nākas
tulkot kā lūk-esamība, šeit-esamība, eksistēšana šeit, klātesamība, klātbūtnes
esamība.
Heidegers ar Dasein
apzīmēja esošo, kas ir spējīgs domāt par esamību. Viņa filosofijā Dasein
ir “esamībā būtiskais, kas runā par esamību”. Heidegers Dasein attiecina
uz esamības fiksēšanu pirms jēdzienu lietošanas par esamību. Viņaprāt Dasein
ir struktūra no atsevišķiem
elementiem, kurus filosofs dēvē par “eksistenciāliem”. Tie ir sekojošie:
esamība pasaulē, esamība iekš kaut kā, esamība ar kaut ko, rūpes, pamestība,
atrašanās, bailes, izpratne, runa, noskaņojums.
Dugina “4.politiskajā
teorijā” cilvēks (subjekts) tiek saukts par Dasein – бытие присутствыя. Tātad
koncepcijā dominē abstrakcija – cilvēks kā abstrakcija, bet nevis cilvēks kā
fizisks subjekts. Dugins skaidro: вот-бытие vai Dasein. Dugins vēlas karteziānisko subjektu
(racionāli traktēto cilvēku) nomainīt ar “domājošu klātbūtni”.
Dugins pievēršas
arī plašākiem fenomeniem. Viņš skaidro, ka katrai kultūrai ir savs Dasein, apliecinot
identitātes oriģinālo dziļumu. Dasein ir katras kultūras vēsturiskā вот-бытие. Dugins norāda, ka “Dasein существует через народ, по-народному”.
Комментариев нет:
Отправить комментарий