Dasein perspektīvas

 

 

   Globālo sociālo problēmu analītikā prioritārs ir jautājums par jaunu nākotnes politisko teoriju. Sevišķi svarīgi ir radīt jaunu politisko teoriju, jo līdzšinējās politiskās teorijas ir zaudējušas savu lomu. Tas  attiecas uz tādām politiskajām teorijām kā nacionālisms/fašisms, sociālisms un liberālisms. No minētajām trijām politiskajām teorijām dzīvības pazīmes ir tikai liberālismam, kas praktiski funkcionē kā neoliberālisms, nekādi nespējot konstruktīvi ietekmēt cilvēku dzīvi un noderēt nākotnē. Neoliberālisms faktiski ir totāli destruktīvs veidojums un kalpo tikai sabiedrības viena slāņa savtīgajām interesēm. Nepieciešama ir konceptuāla kontemporālā (laiciskā) alternatīva neoliberālismam.

   Par tādu alternatīvu politisko teoriju tiek domāts. Pašlaik (2020.g. beigās) reāli ir zināma tikai viena politiskā teorija – Aleksandra Dugina “4.politiskā teorija”, par kuru grāmata iznāca 2009.gadā. Grāmata ir tulkota daudzās valodās, un tās saturs Rietumos ir izraisījis plašu domu apmaiņu intelektuāļu aprindās. Grāmata ārzemēs ir ievērojami populārāka nekā Krievijā. Grāmata tulkota ir angļu, franču, vācu, spāņu, portugāļu, itāļu, dāņu, ungāru, grieķu, serbu, poļu, čehu irāņu, turku, arābu, ķīniešu valodā.

   Grāmatā tiek izvērsti kritiski aplūkots nacionālisms/fašisms, sociālisms un liberālisms/neoliberālisms. Autora pārliecībā “4.politiskā teorija” nav iespējama bez antiliberālisma, antikontinentālisma, antimodernisma, antihegemonijas materiāla. Vajadzīgs ir “konservatīvs revolucionārisms”, atmaskojot minētās trīs politiskās teorijas.

   Protams, grāmatā ir izklāstīta “4.politiskās teorijas” koncepcija. Tajā galvenā loma ir vācu transcendentālajam jēdzienam Dasein. Vācu filosofijā šo jēdzienu lietoja Šellings (piem., rakstot par “matemātikas esamību”), kā arī Nīče pārdomās par “cilvēcisko esamību”. Taču Dasein terminoloģiskajā karjerā vislielāko ieguldījumu ir devis Heidegers, kura pieeju izmanto Dugins.

   Vācu Dasein tulkošana citās valodās nav viegla. Ne reti tekstu autori to netulko. Arī Dugins visbiežāk nelieto tulkojumu krievu valodā. Tādā gadījumā Dasein funkcionē kā sava veida filosofiskais tēls, varētu pat teikt – filosofiskais simbols. Neapšaubāmi, Dasein idejiski poētiskais lietojums atsaucas uz “4.politiskās teorijas” eksplikāciju ne tikai sabiedrības masās, bet arī praktizējošajā politiskajā elitē, kura mūsdienās nevar lepoties ar domas augstu lidojumu un abstraktu ideju uztveri, izpratni un pielietojumu.

   Dasein nākas tulkot kā lūk-esamība, šeit-esamība, eksistēšana šeit, klātesamība, klātbūtnes esamība.

   Heidegers ar Dasein apzīmēja esošo, kas ir spējīgs domāt par esamību. Viņa filosofijā Dasein ir “esamībā būtiskais, kas runā par esamību”. Heidegers Dasein attiecina uz esamības fiksēšanu pirms jēdzienu lietošanas par esamību. Viņaprāt Dasein  ir struktūra no atsevišķiem elementiem, kurus filosofs dēvē par “eksistenciāliem”. Tie ir sekojošie: esamība pasaulē, esamība iekš kaut kā, esamība ar kaut ko, rūpes, pamestība, atrašanās, bailes, izpratne, runa, noskaņojums.

   Dugina “4.politiskajā teorijā” cilvēks (subjekts) tiek saukts par Dasein – бытие присутствыя. Tātad koncepcijā dominē abstrakcija – cilvēks kā abstrakcija, bet nevis cilvēks kā fizisks subjekts. Dugins skaidro: вот-бытие vai Dasein. Dugins vēlas karteziānisko subjektu (racionāli traktēto cilvēku) nomainīt ar “domājošu klātbūtni”.

   Dugins pievēršas arī plašākiem fenomeniem. Viņš skaidro, ka katrai kultūrai ir savs Dasein, apliecinot identitātes oriģinālo dziļumu. Dasein ir katras kultūras vēsturiskā вот-бытие. Dugins norāda, ka “Dasein существует через народ, по-народному”.