Par muļķošanas ilgumu un melnajiem tārpiem

 

   Globālo sociālo problēmu analītikā laiku pa laikam kāds citē ASV 16.prezidenta Abrahama Linkolna viedokli. Viņš norādīja, ka tautas vienu daļu var muļķot mūžīgi, kādu laiku var muļķot visu tautu, bet visu tautu nevar muļķot mūžīgi. 2020.gadā, kovidterorisma pirmajā gadā, jautājums par muļķošanas ilgumu ir ieguvis planetāru mērogu un attiecas uz visu cilvēci. Runa ir par to, cik ilgi var muļķot visu cilvēci. Saprotams, saglabājas arī jautājums, cik ilgi var muļķot visu tautu. Kovidterorisms muļķo visas tautas, un gatavojas to darīt mūžīgi, - tā teikt, līdz pasaules galam.

   Pēcpadomju Latvijā jautājums par visas tautas muļķošanas ilgumu ir vienots ne tikai ar moderno kovidterorismu. Pēcpadomju Latvijā latviešu tauta tiek muļķota jau 30 un vairāk gadus. Latviešu tauta ir apmuļķota ar valstiskumu, jo “otrajā” Latvijas Republikā faktiski varu saglabāja LKP/VDK nomenklatūras morālie kastrāti, kas pie tam vēl izrādījās ģeopolitisko saimnieku un dažāda tipa transnacionāļu marionetes. Diemžēl latviešu tauta muļķīgi noticēja “atmodai”, “neatkarībai”, “suverenitātei”. Taču pašlaik acīmredzot visa latviešu tauta vairs nedzīvo apmuļķojuma varā. Latviešu tautas viena daļa beidzot ir sapratusi, ka ir bijusi kolosāli apmuļķota. Tomēr priecāties ir pāragri. Latviešu tautā joprojām ir tāds slānis, kuru var muļķot mūžīgi – līdz pasaules galam. Turklāt tas ir dominējošs slānis. Tas ir slānis, kurš atbalsta valdošo kliķi, piedalās tās organizētās noziedzības shēmās, izzog vietējo budžetu un ES naudu. Tas ir slānis, kas valdošajai kliķei palīdz muļķot tautu ar “Covid-19”.

   Tautas muļķošanas ilgums ir atkarīgs no pašas tautas. Tā ir aksioma. Dotais atzinums ir vēsturiski apstiprinājies. Tas apstiprinājās arī 2020.gada oktobra beigās pēc Francijas prezidenta fantastiski nekompetentajiem etnopolitiskajiem izteikumiem. Islama konsolidēto dažādo tautu pārstāvji momentā vērsās pret saviem zaimotājiem. Islama tautas neļauj sevi muļķot.

   Tautas muļķošanas ilgums ir atkarīgs no tautas cilvēciskās kvalitātes. Tautas norieta, pagrimuma, bojā ejas laikā dzīves procesu virspusē parasti uzpeld dažāda veida melnie tārpi. Tā ir reāla un sen izprasta vēsturiskā likumsakarība. Ja tautu ir pārņēmusi destruktīva eksistenciālā esamība, tad no saviem melnajiem kaktiem dienas gaismā nebaidās izlīst dažādi melnie tārpi. Melnie tārpi visbiežāk uzpeld no sabiedrības deklasētajiem slāņiem – no morāli pagrimušās un intelektuāli aprobežotās, neizglītotās un neinteliģentās, nekaunīgās un nelietīgās sabiedrības daļas.

   Melnie tārpi ir dažādi – puscilvēki, zemcilvēki, postcilvēki, necilvēki. 2020.gadā, kovidterorisma mocītajai latviešu tautai ļoti melnā gadā, dienas gaismā aktīvi locās tādi melnie tārpi kā pederastu nācijas tēvs, Gobzems, Lapsa Lato Vito Hodo Endo Leo Gauno, Kariņš, Viņķele, Bordāns, Pūce, Urbanovičs u.c. Visi no viņiem enerģiski nodarbojas ar pašreklāmu. Pašreklāma mēdz būt dažāda – relatīvi saprātīga, objektīvi pamatota, glamūrīga, mietpilsoniski orientēta, nekaunīgi demagoģiska, populistiski triviāla, intelektuāli pretencioza utt. Pašreklāma var būt arī odiozi debila, kad pašreklāmas pretīgumu izraisa šizofrēniska apziņa.

   Neapšaubāmi, melnie tārpi ietekmē tautas muļķošanas ilgumu. Melnie tārpi nevēršas pret tautas muļķošanu. Melnie tārpi nevēlas valstisko neatkarību, kriminālā kapitālisma likvidēšanu, organizētās noziedzības apkarošanu. Melnie tārpi droši jūtas kā tautas dzīves noteicēji un tautas labdari. Tas ir iespējams tāpēc, ka latviešu tautas kopējā cilvēciskā kvalitāte ir tādā līmenī, ka pret melnajiem tārpiem neizturas kā pret svešķermeņiem. Starp tautu un melnajiem tārpiem ir kolaterālas attiecības. Pašlaik melnie tārpi papildina galveno, svarīgāko tautas esamībā. Vai tas saglabāsies mūžīgi, ir atkarīgs vienīgi no pašas latviešu tautas.