Bezcerīgā problēma

 

 

   Sociālo procesu analītikā mēdz būt bezcerīgas problēmas. Tās ir problēmas, kuras vairs netiek aplūkotas un tiek atmestas kā pilnīgi bezcerīgas, jo nav nekādas izredzes tās atrisināt. Bezcerīgās problēmas tiek izsvītrotas no sociālo procesu analītikas tematiskā saraksta. Tam iemesls vienmēr ir viens un tas pats; proti, nav jēgas turpināt pievērsties dotajām problēmām, jo praktiski nekas nemainīsies un pat minimāla problēmu atrisināšana ir bezcerīga. Nekādi nav gaidāms, ka kaut kas pozitīvi izmainīsies. Pozitīvas izmaiņas neiepriecinās ne tuvākajā laikā, ne tālākajā nākotnē.

   Latviešiem bezcerīga problēma ir personību trūkums. Tā ir tipiska bezcerīga problēma. Tā publiski tika formulēta jau 90.gadu sākumā tūlīt pēc PSRS sabrukuma. Personību trūkums tika konstatēts jau pirmajās Saeimās, pirmajās valdībās. Par to atklāti rakstīja, runāja medijos. Pie varas nonāca pusizglītoti, valstiskā darbā pilnīgi nekompetenti indivīdi. Par šo indivīdu ļoti zemo līmeni spilgti liecināja viņu neliterārā valoda, vulgārā dikcija, deklasētu tipu žargonisms. Pirmos gadus parlamenta sēdes translēja pa radio, TV. Šīs translācijas sabiedrībā izraisīja gan milzīgas dusmas, gan skaļu jautrību, jo tautas kalpu kroplā valoda kļuva vispārēja izsmiekla avots. Padomju laikā publiskajā telpā nekad nenonāca neliterāra valoda. Tas nebija iespējams. Padomju laikā eksistēja augsta latviešu literārās valodas kultūra gan presē, gan radio un TV. Tāpēc kontrasts bija acīmredzams un nepatīkami pārsteidzošs. Sabiedrībai tolaik nepatika valodas kroplības. Varas vīru šausmīgo valodu ļaudis uztvēra kā apvainojumu un necienīgu izturēšanos pret sabiedrību. Translācijas pārtrauca, sabiedrība samierinājās ar varnešu leksisko neattīstību. Tomēr 90.gados laiku pa laikam publiskajā telpā kāds turpināja žēloties par personību trūkumu. Jaunajā XXI gadsimtā tāda žēlošanās tika atmesta. Turklāt tagad, 2020.gada beigās, latviešiem pie varas no 2018.gada 6.oktobra ir paaudze, kurai vispār acīmredzot nav nekāds priekšstats par to, kas ir personība un kāpēc ir vajadzīgas personības.