Fakts-maksimums

 

 

Dzīves procesos mēdz būt fakti, kuri apliecina vislielāko skaitlisko vērtību, vislielāko iespējamo vai pieļaujamo daudzumu, intensitāti, attīstības pakāpi, kā arī apliecina vislielāko pilnību un visizcilāko kvalitāti. Tie ir fakti, kuri apliecina maksimumu cilvēku rīcībā.

   Saprotams, maksimums ir iespējams ne tikai ar pluss zīmi, bet arī ar mīnuss zīmi. Tādā gadījumā tiekamies ar negatīvas izpausmes tik milzīgu koncentrāciju, ka negatīvāk vairs nav iespējams. Tā ir tik slikta izpausme, ka sliktāk vairs nevar būt.

   Fakts-maksimums parasti novelk stingru robežu attieksmē pret attiecīgo cilvēku rīcību. Proti, no fakta-maksimuma viss kļūst skaidrs un nav nepieciešams turpināt noskaidrot attiecīgo cilvēku rīcības vērtību. Tā ir fiksēta faktā-maksimumā. Fakts-maksimums sniedz vērtējošu spriedumu. Tas nav pārsūdzams.

   Tā, piemēram, LR valdības profesionālo līmeni raksturo tāds fakts-maksimums kā ministru solījums veikt “583 darāmos darbus”. Tiekoties ar tādu faktu, viss ir skaidrs par valdību un nav nekādas vajadzības censties saskatīt vēl kādu citu ārprātīgu izpausmi. Pret valdību, kurai ir “583 darāmie darbi” turpmāk nav iespējams izturēties nopietni.

   Kultūrnācija 2020.gada 17.novembrī internetā uzzināja faktu-maksimumu par latviešu vārda mākslu – daiļliteratūru. Medijā “Diena” tika ievietota šāda informācija: “Lai izvērtētu 2020. gadā klājā nākušos literāros darbus Latvijas rakstniecībā, darbu uzsākusi Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija.[..]  Ekspertu komisiju vadīs dzejnieks, publicists un filozofs Ilmārs Šlāpins.” 

   Tik tikko citētajā ir negatīvs faksts-maksimums. Pēc tā vairs nav vēlēšanās turpmāk ar cieņu izturēties pret “Latvijas rakstniecību”. Fakts-maksimums apliecina nepatīkamu līmeni “Latvijas rakstniecībā”. Fakts-maksimums ir Šlāpins kā komisijas vadītājs. Tātad viņš tiek atzīts par zināmu līderi “Latvijas rakstniecībā”. Un tas nekas, ka “Latvijas rakstniecības” līderis ir interneta žurnāla “Satori” bijušais galvenais redaktors. Sen ir zināms, ka “Satori” ir viens no visperversākajiem izdevumiem latviešu valodā (skat.: https://pietiek.net/raksti/parbuves_mantojums_perversijas_deserts). “Satori” publikācijās “Latvijas rakstniecība” riņķo ap seksu, homoseksuālismu, reakcionāro feminismu, genderismu. Protams, zaigo glamūrīgs manierīgums, pseidointelektuāla ākstība, kurai it kā jāliecina par dziļu domu, oriģinālu stilu, kā tas, piemēram, ir Šlāpina grāmatas nosaukumā “Es nemāku, komatus”.