Vai nosargās cilvēku un civilizāciju?

Masām adresētajā naratīvā (stāstījumos ar konspiroloģisku piemaisījumu jeb bez tā) par PSRS sagraušanu nav sastopams viens ļoti būtisks sižets. Tas attiecas uz PSRS sagraušanas idejisko ģenēzi; proti, uz tiem idejiskajiem faktoriem, kuriem bija milzīga loma padomju valsts pārveidošanā “ar cilvēcisku seju”, kā teica Gorbačovs, kurš patiesībā bija tikai sīks izpildītājs sen nobriedušai tendencei un idejiski koncentrēti pamatotai nepieciešamībai. Stāstījumos viss grozās ap Andropova, čekistu ģenerāļu, Jakovļeva slepenajiem sapņiem krietni pirms “perestroikas”. Minētais personāžs vēlējās praktiski realizēt “sociālo sistēmu konverģenci”, par ko pirmais rakstīja P.Sorokins (1889-1968). Praktiski tas nozīmēja kapitālisma sistēmas un sociālisma sistēmas saplūšanu, kad no sociālisma sistēmas būtiskākajiem nosacījumiem nekas nepaliek pāri un sociālisma sistēmas politiskā elite saplūst ar kapitālisma sistēmas politisko eliti. Stāstījumos tiek stāstīts par savlaicīgo kadru sagatavošanu jaunajai dzīves kārtībai. Kadrus kopīgi gatavoja gan Rietumi, gan “padomija”. Tā tas, piemēram, notika Austrijas komūnā Laksenburgā. Tur no 1972.gada līdz šodienai darbojas “Lietišķās sistēmiskās analīzes starptautiskais institūts” (IIASA). To dibināja ASV un PSRS. No ASV galvenie dibinātāji bija angļu lords Solomans Cukermans (1904-1993) un ASV divu prezidentu padomnieks nacionālās drošības jautājumos Makdžordžs Bandi (1919-1996). No PSRS galvenais dibinātājs bija Romas kluba biedrs, filosofs, Kosigina znots Džermens Gvišiani (1928-2003). Stāstījumos tiek norādīts par institūta paveikto tādu krievu varoņu sagatavošanu vadošam darbam pēcpadomju “tirgus ekonomikā” kā Čubaiss, Gaidars. Iespējams, Austrijā tika apmācīts arī kāds no Latvijas (piem., Godmanis). Taču ļaužu masām adresētajā naratīvā nekas netiek minēts par “Esalenas institūtu” (Esalen Institute). Tas no 1962.gada joprojām aktīvi darbojas Kalifornijā reti apdzīvotā vietā Bigsurā (Big Sur) okeāna krastā. “Esalenas institūts” vienmēr ir nodarbojies ar neparastu tematiku un vienmēr no visas pasaules ir pulcinājis neparastus cilvēkus, kuru lomu politikā, ideoloģijā, valsts pārvaldīšanā, dažādu sociālo procesu organizēšanā un vadīšanā, militārajā un ģeopolitiskajā stratēģijā parasti apzināti noklusē, lai lieki nesatrauktu ļaužu prātus. Turklāt neparastie cilvēki un viņu neparastā darbība vienmēr ir atradusies valstu speciālo dienestu rūpīgā uzraudzībā. Saprotams, par to sabiedrībai nav jāzina. “Esalenas institūts” nodarbojas ar cilvēku paranormālām spējām un to izmantošanu visdažādākajos dzīves notikumos. Runa ir par gaišredzību, psihokinēzi, bioenerģētiku, meditāciju, dažādām austrumu ezotēriskajām mācībām utt. Institūta konceptuālā bāze ir Oldosa Hakslija (1894-1963) proponētais filosofiskais misticisms un parapsiholoģijas nostādnes. Institūta mērķis ir cilvēka garīgā un fiziskā potenciāla izzināšana un attīstīšana. Tiek uzskatīts, ka Bigsuras neparastais institūts ir transhumānisma (tehnooptimisms + mākslīgais intelekts) dzimtene. “Esalenas institūtam” ir nepierasta dzīves pozīcija. Institūtā nav TV, radio, avīzes un žurnāli. Valda mērķtiecīga norobežošanās no pasaules. Bet galvenais – institūtā dominē mūsdienu kapitālisma pasaules nesaudzīga kritika. Tiek uzskatīts, ka Rietumu civilizācija ir iestigusi melos un pati savos atkritumos; bizness prasa konformismu un atsacīšanos no sevis; zinātne izdomā jaunus slepkavošanas ieročus; tehnoloģijas sagandē cilvēku, pārvērš cilvēku par resursu un alkātīgas peļņas objektu. “Esalenas institūts” ciena tādus kapitālisma slavenus kritiķus kā Markūze, Vilhelms Raihs, Gi Debors, Karls Polaņji. Lieki būtu piebilst, ka institūts bija un ir CIP ciešā uzmanībā. To padomju laikā Maskavā zināja VDK. Kad sākās “sociālo sistēmu konverģences” neafišētais projekts, abas puses (ASV/CIP un PSRS/VDK) izmantoja “Esalenas institūtu”. Bigsurā viesojās padomju neparasto un vajadzīgo cilvēku delegācijas. To sastāvā bija vairāki Krievijas Federācijas valdības locekļi pēcpadomju laikā. Institūtā viesojās padomju kosmonauti. Institūtu apmeklēja padomju neparasto cilvēku oficiālais līderis prof. Vlails Kaznačejevs (1924-2014). Savukārt uz Maskavu lidoja institūta neparastie cilvēki, organizējot kopīgus eksperimentus, apmainoties ar savu pieredzi u.tml. Dienā dominēja darba tematika. Vakaros un naktīs tika sapņots par cilvēka likteni un cilvēces likteni, visbiežāk neizmantojot tādas kategorijas kā “kapitālisms” un “sociālisms”, bet gan optimistiski paredzot cilvēka potenciāla kāpinājumu un tā grandiozās perspektīvas, tomēr nekādā ziņā neaizmirstot par draudošajām briesmām cilvēkam un civilizācijai.