Masām adresētajā naratīvā (stāstījumos ar konspiroloģisku
piemaisījumu jeb bez tā) par PSRS sagraušanu nav sastopams viens ļoti būtisks sižets.
Tas attiecas uz PSRS sagraušanas idejisko ģenēzi; proti, uz tiem idejiskajiem faktoriem,
kuriem bija milzīga loma padomju valsts pārveidošanā “ar cilvēcisku seju”, kā
teica Gorbačovs, kurš patiesībā bija tikai sīks izpildītājs sen nobriedušai
tendencei un idejiski koncentrēti pamatotai nepieciešamībai. Stāstījumos viss
grozās ap Andropova, čekistu ģenerāļu, Jakovļeva slepenajiem sapņiem krietni
pirms “perestroikas”. Minētais personāžs vēlējās praktiski realizēt “sociālo
sistēmu konverģenci”, par ko pirmais rakstīja P.Sorokins (1889-1968). Praktiski
tas nozīmēja kapitālisma sistēmas un sociālisma sistēmas saplūšanu, kad no
sociālisma sistēmas būtiskākajiem nosacījumiem nekas nepaliek pāri un
sociālisma sistēmas politiskā elite saplūst ar kapitālisma sistēmas politisko
eliti. Stāstījumos tiek stāstīts par savlaicīgo kadru sagatavošanu jaunajai
dzīves kārtībai. Kadrus kopīgi gatavoja gan Rietumi, gan “padomija”. Tā tas,
piemēram, notika Austrijas komūnā Laksenburgā. Tur no 1972.gada līdz šodienai
darbojas “Lietišķās sistēmiskās analīzes starptautiskais institūts” (IIASA).
To dibināja ASV un PSRS. No ASV galvenie dibinātāji bija angļu lords Solomans
Cukermans (1904-1993) un ASV divu prezidentu padomnieks nacionālās drošības
jautājumos Makdžordžs Bandi (1919-1996). No PSRS galvenais dibinātājs bija Romas
kluba biedrs, filosofs, Kosigina znots Džermens Gvišiani (1928-2003). Stāstījumos
tiek norādīts par institūta paveikto tādu krievu varoņu sagatavošanu vadošam
darbam pēcpadomju “tirgus ekonomikā” kā Čubaiss, Gaidars. Iespējams, Austrijā
tika apmācīts arī kāds no Latvijas (piem., Godmanis). Taču ļaužu masām adresētajā
naratīvā nekas netiek minēts par “Esalenas institūtu” (Esalen Institute).
Tas no 1962.gada joprojām aktīvi darbojas Kalifornijā reti apdzīvotā vietā Bigsurā
(Big Sur) okeāna krastā. “Esalenas institūts” vienmēr ir nodarbojies ar
neparastu tematiku un vienmēr no visas pasaules ir pulcinājis neparastus
cilvēkus, kuru lomu politikā, ideoloģijā, valsts pārvaldīšanā, dažādu sociālo
procesu organizēšanā un vadīšanā, militārajā un ģeopolitiskajā stratēģijā
parasti apzināti noklusē, lai lieki nesatrauktu ļaužu prātus. Turklāt
neparastie cilvēki un viņu neparastā darbība vienmēr ir atradusies valstu
speciālo dienestu rūpīgā uzraudzībā. Saprotams, par to sabiedrībai nav jāzina. “Esalenas
institūts” nodarbojas ar cilvēku paranormālām spējām un to izmantošanu
visdažādākajos dzīves notikumos. Runa ir par gaišredzību, psihokinēzi,
bioenerģētiku, meditāciju, dažādām austrumu ezotēriskajām mācībām utt.
Institūta konceptuālā bāze ir Oldosa Hakslija (1894-1963) proponētais filosofiskais
misticisms un parapsiholoģijas nostādnes. Institūta mērķis ir cilvēka garīgā un
fiziskā potenciāla izzināšana un attīstīšana. Tiek uzskatīts, ka Bigsuras neparastais
institūts ir transhumānisma (tehnooptimisms + mākslīgais intelekts) dzimtene. “Esalenas
institūtam” ir nepierasta dzīves pozīcija. Institūtā nav TV, radio, avīzes un žurnāli.
Valda mērķtiecīga norobežošanās no pasaules. Bet galvenais – institūtā dominē mūsdienu
kapitālisma pasaules nesaudzīga kritika. Tiek uzskatīts, ka Rietumu civilizācija
ir iestigusi melos un pati savos atkritumos; bizness prasa konformismu un
atsacīšanos no sevis; zinātne izdomā jaunus slepkavošanas ieročus; tehnoloģijas
sagandē cilvēku, pārvērš cilvēku par resursu un alkātīgas peļņas objektu. “Esalenas
institūts” ciena tādus kapitālisma slavenus kritiķus kā Markūze, Vilhelms
Raihs, Gi Debors, Karls Polaņji. Lieki būtu piebilst, ka institūts bija un ir CIP
ciešā uzmanībā. To padomju laikā Maskavā zināja VDK. Kad sākās “sociālo sistēmu
konverģences” neafišētais projekts, abas puses (ASV/CIP un PSRS/VDK) izmantoja “Esalenas
institūtu”. Bigsurā viesojās padomju neparasto un vajadzīgo cilvēku
delegācijas. To sastāvā bija vairāki Krievijas Federācijas valdības locekļi
pēcpadomju laikā. Institūtā viesojās padomju kosmonauti. Institūtu apmeklēja padomju
neparasto cilvēku oficiālais līderis prof. Vlails Kaznačejevs (1924-2014).
Savukārt uz Maskavu lidoja institūta neparastie cilvēki, organizējot kopīgus
eksperimentus, apmainoties ar savu pieredzi u.tml. Dienā dominēja darba
tematika. Vakaros un naktīs tika sapņots par cilvēka likteni un cilvēces
likteni, visbiežāk neizmantojot tādas kategorijas kā “kapitālisms” un “sociālisms”,
bet gan optimistiski paredzot cilvēka potenciāla kāpinājumu un tā grandiozās
perspektīvas, tomēr nekādā ziņā neaizmirstot par draudošajām briesmām cilvēkam
un civilizācijai.
Комментариев нет:
Отправить комментарий