Esības parametri (3)

§  Kapitālisma straujo attīstību veicināja demogrāfiskie apstākļi – iedzīvotāju skaita straujais pieaugums. Tā tas notika XVI-XVIII gs. Eiropā 1700.g. dzīvoja apm. 100 miljoni. 1800.g. jau dzīvoja apm. 160 miljoni. Savukārt XIX gs. iedzīvotāju skaits pieauga divas reizes un XX gs. sākumā bija apm. 300 miljoni. Demogrāfiskā virzība nodrošināja kapitālisma ekstensīvo ambīciju piepildīšanos līdz XX gs. 60.gadiem, kad sākās eiropeīdu strauja izmiršana un novecošana, sagādājot milzīgas problēmas kapitālismam – tā ekstensīvajām perspektīvām.

§  “Covid-19” palielina piekritēju skaitu seksuālajam plurālismam, viendzimumu ģimenēm; tāpat veicina nodevēju, neliešu sindromu, vēloties izkalpoties specoperācijas vadoņiem.

§  “Covid-19” laikā uzplaukst tas, ko nākas dēvēt par pozitīvo diskrimināciju, kad cilvēki politiskās varas spiediena rezultātā labprātīgi atsakās no savām tiesībām, pakļaujas karantīnas nosacījumiem, attālinātā darba un izglītības ieviešanai.

§  Pozitīvā diskriminācija nav iespējama bez pozitīvā idiotisma – apziņas iracionāliem līkločiem.

§  “Covid-19” manāmi paātrināja Rietumu civilizācijas degradāciju. Tās dinamika kļūst draudīga un neapvaldāma. No ASV psihiskā epidēmija pārcēlās uz Eiropu, iesaistoties nēģeru aizstāvēšanas absurdajā procesā.

§  Pret vīrusu “SARS-CoV-2” nākas izturēties kā pret konceptuālu vīrusu, lai novērstu uzmanību no ultraglobālisma, finansiālajām, ekonomiskajām problēmām.

§  Pandēmijai raksturīgā psihiskā vaļība radīja tādu skanoši bezjēdzīgu izteikumu kā “jaunā normālība”.

§  Pandēmija atsaucas uz sociāli analītisko sfēru, uzplaukstot analītiskajam sholasticismam – neauglīgai prātošanai, teorētizēšanai kabinetos, kad jēdzieniskā instrumentārija, analīzes vielas fenomenoloģiskā ierobežotība un empīriskā ierobežotība ir acīmredzama, jo cilvēce ar pandēmijas slaveno vīrusu tiekas pirmo reizi un tāpēc nevar būt stabilas zināšanas par to. Analītiskais sholasticisms saplūst ar akadēmisko pretenciozitāti, izvēršoties patmīlīgā obskurantismā. Tas veicina ļaužu masu apjukumu un apziņas iracionālismu, cilvēciskās pašcieņas zudumu, kas ir vajadzīgs topošajam digitālajam kapitālismam ar tā hiperprojektu – digitālo koncentrācijas nometni.