Esības parametri (4)

o   Rietumu civilizācijas bojāeja un pāreja postcivilizācijas statusā nevar notikt bez ļaužu masu globālas depresijas un pasaules ekonomiskās krīzes cunami. Rietumu civilizācija savā pagrimumā iepin visas civilizācijas un visu cilvēci. Tas tā ir tāpēc, ka uz planētas tagad ir tikai viens globālais trends un tikai viena sociāli ekonomiskā un sociāli politiskā paradigma – kapitālisma paradigma. Citas civilizācijas un to sociums pats ir brīvprātīgi izvēlējies peldēt aiz Rietumu civilizācijas atbilstoši tās peldēšanas veidiem.

o   XX gs. sākumā ASV (Rietumu civilizācija) izraisīja Lielo depresiju, kas tika pārvarēta tikai pirms II Pasaules kara. Tagad Rietumu civilizācija ir izraisījusi Globālo depresiju, jo terminoloģiski iederas modīgais vārds “Globālo”. Toreiz teica “Lielo”, jo vārds “Globālo” nebija pazīstams, kā tas ir no XXI gs. sākuma.

o   Rietumu civilizācijas sabrukumā pašlaik var fiksēt trīs virzienus: 1) cilvēka suverenitātes zudums, 2) tirgus ekonomikas laikmeta beigas un 3) masu komunikācijas tehnoloģiskās bāzes radikāla modernizēšanās.

o   Cilvēka suverenitāti mazina pārāk lielais informācijas apjoms. Informācijas plūdi ir tik lieli, ka cilvēks apjūk un viņā zūd individuālā kritiskā domāšana; viņš vairs nespēj izstrādāt savu viedokli un tāpēc atgriežas barā, pūlī, akceptē svešu viedokli, nekritiski izmanto informāciju. Mediju (on-line) atspoguļotās vērtības un uzskati ir nenoturīgi, īslaicīgi, haotiski; tāpēc cilvēks zaudē uzskatu stabilitāti, ko sniedz grāmatas, zinātne, izglītība, publicistika u.c. Cilvēka informētība kļūst mozaiska, dominē vērtību plurālisms. Tiekoties ar informācijas pārpilnību un pie tam nekādā veidā nesistematizētu informāciju, cilvēks padodas, nolaiž rokas un atmet vēlēšanos kaut ko zināt. Cilvēkā galvenā vērtība kļūst attiecīgā brīža garīgais komforts (“nedomāšana”). Cilvēka apziņa pārvēršas klipveida apziņā.

o   Cilvēka suverenitātes zudumu lielā mērā izraisa emocionalitāte kā galvenais ietekmēšanas instruments informācijā, reklāmā, mārketingā, politikā, ideoloģijā. Ne tik liela loma ir faktiem, reāliem notikumiem. Galvenā loma ir kļuvusi emocijām. Cilvēku aicina visu uztvert emocionāli, bet nevis ar loģisko domāšanu, kura faktiski tiek likvidēta, tiek noklusēta tās reputācija. Loģiskā domāšana vairs nav vajadzīga, jo traucē izbaudīt emocijas. Sekas ir briesmīgas: neeksistē ne kritiskā domāšana, ne spēja uztvert faktus. Reāli notiek cilvēka debilizācija.