Par grāmatu “Viltvārdis”

    Peripetijas ap nosaukumā minēto grāmatu ir iespējamas vienīgi postcivilizācijā. Civilizācijā tās nav iespējamas.

   1. Ļoti svarīgi ir tas, vai grāmatā ir kaut kas būtiski jauns, kas nebija pateikts prof. Bojāra rakstā par nācijas tēva izglītību, pilsonību, materiālo stāvokli. Turklāt jaunajam ir jābūt tik nozīmīgam, lai attaisnotu apzīmējumu "viltvārdis". Prof. Bojāra sniegtā informācija neattaisno apzīmējumu "viltvārdis". "Viltvārži" drīzāk ir tie latviešu intelibeņķi, kuri ir radījuši mītu par nācijas tēvu un neņem vērā viņa reālo valstisko kompetenci, morālo stāju, izglītību (nav pat bak.grāda). Tā, piemēram, nācijas tēvu par viltvārdi pataisīja tie, kuri viņam nesen piešķīra S.Hillera medaļu. Labi zināms, ka nācijas tēvs nav zinātnieks. Lai pārdotu grāmatu un pelnītu naudu, Lapsa ir spējīgs prof. Bojāra sniegto informāciju "izpūst" par milzīgu grēku - "viltvārdību". Tāpēc tiem, kuri vēlas iepazīties ar patiesību, Lapsas veidotais saturs ir cītīgi jāsalīdzina ar prof. Bojāra tekstu.
   2.Noteikti ir nepieciešams Levita un Lapsas salīdzinājums. Taču es to nespēju veikt. Nespēju veikt tāpēc, ka nezinu kādiem vārdiem raksturot Lapsu. Tie vārdi, kuri derētu Levita raksturojumā, nekādā ziņā neder Lapsas raksturojumā. Levitam der cilvēkam adresēti vārdi. Lapsam neder cilvēkam adresēti vārdi, jo nākas fiksēt kaut ko tādu, kas nekādā ziņā nav saistāms ar cilvēku, cilvēcību. Tāpēc es nezinu Lapsas portretam vajadzīgos vārdus. Zinu tikai cilvēkam adresējamus vārdus. Lapsam piemērojamus vārdus nezinu un jūtu, ka nekad nezināšu.
   3. Pats galvenais ir cilvēka (proti, nācijas tēva) morāli psiholoģiskais raksturojums - viņa garīgās būtības skaidrojums. Esmu to savās publikācijās par nācijas tēvu centies formulēt, jo tas ir visvajadzīgākais.

   4. Es grāmatu nepirkšu. Ceru, ka kāds to izlasīs, grāmatas tekstu salīdzinās ar prof. Bojāra sniegto informāciju, par salīdzinājumu pastāstīs sabiedrībai, kā rezultātā var atklāties, ka vislielākais viltvārdis ir Lapsa un, protams, tie, kuri nācijas tēvu ir uztaisījuši par viltvārdi, piešķirot viņam pilnīgi nepelnīti dažādus titulus, grādus, medaļas, slavējot par juristu, politiķi, pravieti, nācijas tēvu utt. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka mītu par sevi ir radījis ne tik daudz pats nācijas tēvs kā latviešu apdauzītā Rīgas inteliģence.

   5. Cilvēciski, morāli tikumiski, nacionāli, valstiski, ekonomiski, politiski, ideoloģiski normālos apstākļos (ja tādi būtu Latvijā) nācijas tēvs nekad nenonāktu Rīgas pilī jau pirms prof. Bojāra atmaskojošā raksta. Tagad būtu smieklīgi un apkaunojoši, ja nācijas tēva atmaskošana iegūtu (faktiski jau ir ieguvusi) komerciālu auru; proti, tiktu saistīta ar informācijas pirkšanu atbilstoši principam "jo vairāk nopērk, jo skaudrāk atmaskojam viltvārdi". Viltvārža atmaskošana ir sabiedrības morālais pienākums, bet nevis vienai kabatai adresēts zemiski tendenciozs komerciāls projekts.

   6. Nācijas tēvs ir varonis, bet nevis viltvārdis. Intervijā "Baltkom" Lapsa skaidro: "Не получили мы только документы из Германии, чтобы узнать о жизни там, о существующих научных степенях. И о его гражданстве. В разные периоды жизни он давал разные сведения о своем немецком гражданстве, так что этот вопрос остается открытым. В Германии сказали, что дадут доступ только с разрешения Левитса”, – рассказал он." Tātad - nav uzzināts pats galvenais un joprojām aktuāla ir prof. Bojāra sniegtā informācija. Kas attiecas uz "melošanu" par vecākiem, vecvecākiem, tad faktiski Levits ir varonis, bet nevis viltvārdis. Viņš savā laikā meloja, lai izkļūtu no PSRS. Un tas taču ir varoņdarbs, bet nevis viltvārdība. Nācijas tēvs meloja, lai glābtu vecākus, sevi no komunistu briesmu zemes! Viņš taču toreiz bija varonis!

   7. Lapsa Lato latviešu publiskajā telpā neapšaubāmki ir vislielākais denuncētājs- “stučītājs”. Tāda maizes pelnīšana, saprotams, ir pazemojoša. Lapsa Lato nav spējīgs saprast, ka maizi sev un savai ģimenei pelna ar “stučīšanu” – masveida denunciācijām, jo portālā “Pietiek” gandrīz visi teksti ir anonīmi un nevar zināt, cik lielā mērā tajos ir meli un nomelnošana. Arī dotās “grāmatas” sakarā Lapsa neiztiek bez denunciācijas – zemiskas norādes uz nācijas tēva iespējamo sadarbību ar VDK un aicinājumu pārskatīt pielaidi valsts noslēpumiem.