Intelektuālā barošana

 

 

   Latviešu filistru miljonam bija nepatīkams periods. Ilgāku laiku nebija Dombura. Bet tas nozīmē, ka latviešu filistru miljons dzīvoja bez intelektuālās barības, strauji zaudēja agrāk uzkrātos intelektuālos taukus, pamatīgi izkāmēja un filistru statusa vietā draudēja evolucionēt imbecilu statusā. Tas nebūtu labi. Filistriem ir plānprātības zemākā pakāpe, bet imbeciliem ir plānprātības vidējā pakāpe – smaga psihiskā atpalicība. Latviešu filistru mijons pagaidām nevēlas zaudēt tradicionālo statusu. Vismaz līdz 14.Saeimas vēlēšanām 2022.gada 1.oktobrī vēlas saglabāt līdzšinējo psihisko identitāti. Ja latviešu elektorāts 2022.gada 1.oktobrī iedibinās imbecilitātes laikmetu, tad būs cita situācija un imbecilitāte būs  tautas viscienījamākā gradācija. Katrs sevi cienošs latviešu filistrs gribēs tikt imbecila godā. Latviešu filistru miljonu no imbecilitātes Domburs sargā jau visu pēcpadomju periodu. Ja Dombura nav, tad latviešu filistru miljonam visbiežāk iestājās koma – dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu. Pat nācijas tēvs un Kariņš nestimulē refleksus – organisma spontānu atbildi uz kairinājumu. Domburs aizvadītajos gados intelektuālo barošanu veic “Delfos”. Ja Dombura nav, tad “Delfus” apskata tikai pederasti – “Delfu” galvenā diriģētāja konģeniālie mīkstdupši. Bet tagad Domburs atkal ir savā vietā. Par to 2021.gada 28.maijā pavēstīja latviešu filistru miljonam: “Delfi TV ar Jāni Domburu' diskusija 'Covid-19 ierobežojumi un atvieglojumi: par un pret'. Pilns ieraksts”. Vareni! Latviešu filistru miljons ir laimīgs! Komas vietā ir tirpstošas gaidas ieraudzīt Dombura gudro fizionomiju bez nekaunības un kretīnisma līnijām. Domburs ir sagādājis intelektuālās barības sātīgu porciju. Dombura drosmīgā, uzstājīgā, taktiskā, TV žurnālistam cienīgā profesionālā iesaiņojumā par “COVID-19” tautu skolos Saules sistēmā plaši pazīstami virusoloģijas speciālisti: “Diskutēt par to, kā Latvijā šobrīd tiek plānoti Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi, cik izsvērti un pamatoti tie ir, un, vai lemjot par ierobežojumu atvieglošanu, dominē politiskās intereses vai rūpes par sabiedrības veselību, “Delfi TV ar Jāni Domburu” aicināti Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP), Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP), Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tiesībsargs Juris Jansons un Rīgas Stradiņa universitāte Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis”. Ļoti žēk, ka nav aicināts nācijas tēvs, Pavļuts. Trūkst arī Kariņa valdības eksperts pandēmijas problemātikā Sedlenieks. Viņam ir oligofrēnijas pacienta statuss. Oligofrēnija ir plānprātības augstākā pakāpe. Ne velti viņš skolo jaunatni, palīdz Kariņam. Viņš varētu latviešu filistru miljonam atgādināt svarīgas zināšanas. Par ģimeni viņš saka: "Respektīvi, būtu ārkārtīgi grūti pateikt, ka ir kaut kāda viena (!?) ģimenes forma un noteiktas lomas, kas šajā ģimenē ir īstās, jo tur ir ārkārtīgi lielas dažādības". Vēl viņš saka: "Nācija vai etniska grupa vai tauta fiziski (!?) nepastāv, tās ir tikai koncepcijas, identitātes un ideoloģijas veidi, kā indivīdi vai to grupas veido savu stāstu par atrašanos grupā vai to, kā dominēt pār citiem indivīdiem un grupām." Žēl! Latviešu filistru miljons varētu beidzot uzzināt, ka “SARS-CoV-2” negandē latviešu tautu, bet gandē tikai latviešu tautas koncepciju, identitāti, ideoloģiju. Domburs prot atrast zinošus cilvēkus. Viņš pratina-intervē tikai kompetentus papagaiļus. Pienāks kārta arī Sedleniekam, kurš, liekas, vēl nav bijis Dombura aizgaldā.

Cietumā sēdēs fakts

 

   2021.gada 27.maijā “Dienā” ir sastopama ar prātu neizprotama informācija: “Prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu par iespējamo (!?) amatpersonu bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pirmo iepirkumu, un šajā lietā tiks vērtēta arī ministru iespējamā (!?) atbildība, ceturtdien valdības sēdē paziņoja ģenerālprokurors Juris Stukāns.”

   Informācijā vēl ir norādīts: “Materiāli nodoti Valsts policijai, kurai tagad būs jāveic izmeklēšana kriminālprocesā. Kriminālprocess patlaban ir sākts par faktu (!?!?), nevis konkrētu personu (!?!?), aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.”

   Vai kāds var pamatot “fakta” atrautību no konkrētām personām – “fakta” autoriem? Kā var izmeklēt “faktu” bez tā izraisītājiem un viņu subjektīvās gribas? Sanāk, ka “fakts” ir radies bez cilvēku līdzdalības - bez cilvēku ģenerējošās darbības “fakta” izraisīšanā. Tātad “fakts” tiks arī tiesāts un iesēdināts Baltajā gulbī.

   Un vēl kas. “Ministru iespējamo atbildību” Kariņam un arī nācijas tēvam vajadzēja adekvāti novērtēt jau pašā sākumā. Nācās tūlīt padzīt grēkāžus-ministrus. Nav vajadzīgs kriminālprocess, lai valdības vadītājs drīkstētu fiksēt ministru neizdarību. Tā ir konstatējama bez policijas izmeklētāju palīdzības. Protams, ja ir drosme to darīt, ja ir valstsvīra kompetence un atbildības sajūta, ja galvā ir smadzenes, bet nevis Amerikas prēriju vējš sintēzē ar pēcpadomju Latvijas organizētās noziedzības brīvību un nesodamību.

   Stukāns ir tiesībnespējīgi ideāli piemērots ģenerālprokurors kriminālā kapitālisma iekārtā. Tādu izlocīšanos valdības mājā ne katrs jurists ir spējīgs demonstrēt. Ēlerte var būt lepna. Viņas ieviestais “iespējams” tiek vispusīgi pielietots un nav tikai neliešu-žurnālistu instruments.

Vēl viens apdāvinātais

 

 

   Nacionālistiski iekrāsotu konfliktu laikā vienmēr uz sociālās skatuves izlien visapdāvinātākie oligofrēnijas diagnozes īpašnieki. Konflikts starp Latviju un Baltkrieviju ir nacionālistiski iekrāsots. Tā tas ir ne tikai baltkrievu nacionālistu karoga dēļ. Konflikta zemtekstā ir šovinistiskā attieksme pret Krieviju, rusofobijas duļķojums, gribēšana aizstāvēt Minskas naciķus-kolaboracionistus.

   2021.gada 27.maijā no Bruņinieku nama izlīda pēcpadomju gadu publiskajās norisēs sen dāsni izbaudītais oligofrēns Kols. “NRA” raksta: “Rihards Kols uzskata, ka Rīga rīkojusies atbilstoši principiem, kurus aizstāv demokrātiski ievēlētas varas, un nevienam nav tiesību norādīt, kā šādai pilsētai dzīvot.[..]  Rīgas pilsētas dome atšķirībā no Lukašenko režīma ir demokrātiski ievēlēta un demokrātiskai pilsētai nevar noteikt, kādus karogus izvietot.”

   Vai pats oligofrēns saprot, ko ir pateicis? Vai viņš var paskaidrot, kas ir “demokrātiska pilsēta”? Vai viņš ir dzirdējis, lasījis kā pret demokrātiju izturas domājoši, izglītoti, politoloģiski kompetenti cilvēki? Vai Latvijā tikai Rīga ir “demokrātiska pilsēta”? Vai Talsi, Sabile, Līvāni arī ir “demokrātiskas pilsētas”? Vai oligofrēns zina, ka Lukašenko ievēlēja tauta atšķirībā no 61primāta ievēlēto nācijas tēvu?

   “NRA” publikācijā oligofrēns tiek identificēts kā “Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs”. Tātad kā pamatīgi zinošs cilvēks starptautiskajās attiecībās, diplomātijā, ārējā politikā. Tātad kā profesionāli dziļi kompetents speciālists, kurš var objektīvi novērtēt konfliktu starp Latviju un Baltkrieviju. Pats par sevi ir saprotams, ka parlamenta Ārlietu komisiju vada valstī viens no vislielākajiem speciālistiem, ekspertiem.

   “NRA” publikācijā oligofrēns pats atklāj savu profesionālo līmeni. Tā tas notiek tāpēc, ka oligofrēns nav spējīgs intelektuāli sevi kontrolēt. Oligofrēnija ir iedzimta vai agrā bērnībā iegūta galvas smadzeņu attīstības atpalicība. Tāpēc nekā negaidīta Kola teiktajā nav.

   Lūk, ko viņš saka: “Akcijā piedalījās gan galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, rezultātā no Baltkrievijas tika izraidīti Latvijas diplomāti. Latvija reaģēja simetriski. Tas nozīmē, ka “de facto” starp abām valstīm diplomātiskās attiecības ir vismaz iesaldētas, ja ne pārtrauktas.” Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tātad nezina, ka retorsija ir pēdējais solis pirms diplomātisko attiecību pārtraukšanas.

   Uz žurnālista jautājumu “Cik lielā mērā baltsarkanibaltais karogs ir uzskatāms par īsteno Baltkrievijas karogu, ja oficiāli visā pasaulē joprojām atzītais Baltkrievijas simbols ir tas, kuru noņēma ārlietu ministrs?” Kols atkal atbild nekompetenti: “Es to heraldikas jautājumu skrupulozi neesmu vērtējis, bet vēsturiski baltsarkanibaltais vēsturiski ir bijis Baltkrievijas karogs”. Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs nedrīkst nezināt par attieksmi pret valsts karogu. Valsts oficiālais karogs ir tas karogs, kas ir attiecīgajā valstī ar likumu apstiprināts kā valsts karogs. Tas vienmēr ir jāņem vērā, un tas tiek praktiski vienmēr un visur ņemts vērā. Latvijā tagad ir debilitātes laikmets, pie varas ir obskuranti ar “583 darāmajiem darbiem”. Ārlietas kārto mežoņi-pederasti un oligofrēnijas pacienti, no kuriem var visu kaut ko nelabu sagaidīt.

 

Laizīšanas diplomātiskās sekas

 

   2021.gada 26.maijā “Diena” ievietoja ziņu par A.Lukašenko skaidrojumu: “Baltkrievija diplomātiskajā krīzē ar Latviju rīkojās kā suverēna valsts”.

   Tas ir pareizi! Baltkrievija ir suverēna valsts. Latvija nav suverēna valsts. Latviešu tauta tās patriotiskās inteliģences uzraudzībā apskaužamā masveidībā (66.97%) 2003.gada 20.septembrī atsacījās no suverenitātes. Latvija iestājās ES un kļuva viena no tās dalībvalstīm bez tiesībām patstāvīgi izlemt savu dzīvi, sākot ar naudu bankā un beidzot ar alus brūvēšanu. Latviešu miljonam brīvība, suverenitāte nav nekāda vērtība. Par to nav ne mazāko šaubu.

   Situācija ir amizanta. Baltkrievijai faktiski vajadzētu Briseli aicināt apvaldīt Rīgas mežoņus-pederastus. Bet to darīt nav jēgas, jo Briselē ir vēl odiozāki politiskie kadri. Rīgas mežoņi-pederasti laiza Briseli, bet Briseles mežoņi-pederasti laiza Vašingtonu. Protams, arī Rīgas mežoņi-pederasti nekad nepalaiž garām gardo iespēju laizīt Vašingtonu. Taču šoreiz tas nav galvenais. Galvenais ir tas, kam vajadzēja žēloties Minskai. Acīmredzot šis jautājums nav perfekti nokārtots. Padomju laikā bija perfekti nokārtots. Ja kaut ko aplamu izdarīja LPSR, tad par to sūdzējās Maskavā – PSRS centrālās varas orgānos. ES vajadzētu būt tāpat. ES centrālajiem varas orgāniem pienāktos kontrolēt dalībvalstu politiskos līderus, jo par A.Lukašenko pieminēto diplomātisko krīzi pirmkārt un galvenokārt ir atbildīga Brisele. Toties amizanta ir Vašingtonas loma.  Vašingtonai patīk gan Briseles laizītāju laizīšana, gan Rīgas laizītāju laizīšana. Taču Vašingtonai nav ne par ko jāatbild. 

 

Lingvista jaunākā raža

 

   Par “pakotnes pakotni” tagad drīkst godāt trimdas lingvistu Kariņu, kura teikto atreferē “Diena” 2021.gada 26.maijā: "Premjers norādīja, ka priekšlikumus neiesniedz tikai partijas, bet arī sociālie un sadarbības partneri. Viņš teica, ka rīt plānots skatīt "vienu plašu pakotni", ko VM ir virzījusi sadarbībā ar ekspertu grupu."

   Latviešu literārajā valodā ir pakete, bet nevis pakotne. Būtu interesanti noskaidrot, kur Kariņš un otrs trimdas ģēnijs nācijas tēvs ņem savus “jaunvārdus”. Vēl interesantāk būtu noskaidrot latviešu valodas cerberu attieksmi pret abu trimdas kungu valodas kroplībām. Nievājoši nākas lietot vārdu “cerberi” ne bez objektīva iemesla. Valodas kropļojumi ir gandrīz katru dienu, bet ne reizi nav manīts t.s. valsts valodas administrācijas publisks nosodījums. Kariņa, nācijas tēva valodiskās kroplības netiek adekvāti novērtētas. Bet tas ir jādara obligāti. Kāda jēga gausties par valodas apdraudētību, ja valsts augstākās amatpersonas ir valodas vislielākie bendētāji. Kariņa gudri izteikumi par valsts valodu nav manīti. Toties nekaunīgais nācijas tēvs jau ir pamatīgi atvieglojies uz valodas aizstāvēšanas rēķina. Interesenti viegli atradīs nācijas tēva palagu  “Valsts prezidenta paziņojums Nr. 8 Rīgā 2021. gada 26. aprīlī Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu”. Klusē Valsts valodas centrs, klusē Valsts valodas aģentūra. Tas nav labi, Baltiņa kungs un Valdmaņa kungs. Latviešu valodas lielākā apdraudētība nav “līdztautiešu” (nācijas tēva kroplība) nemācīšanās, bet gan milzīgā valodas kropļošana pēcpadomju laikā. Tā progresē, un progresē ļoti strauji. Baltiņa kungu nepazīstu. Valdmaņa kungu pazīstu ļoti labi. Viņš ir saprātīgs cilvēks, īsts valodnieks. Viņš par valodas degradāciju pēcpadomju gados ir ļoti kompetents.  

Idejiskās perversijas lielmeistars

 

   Perversija (lat. perversio – ačgārnība) ir daudzpusīga odioza parādība. Parasti par perversiju dēvē pretdabisku, slimīgu tieksmi seksuālajā jomā. Taču tā nav perversijas vienīgā joma. Pretdabiska, slimīga tieksme var būt arī citās jomās. Perversa novirze no normas, perversi izkropļojumi mēdz būt dažādi. Tā tas var būt pat mākslā un literatūrā. Postmodernisma kroplības ir perversas kroplības.

   Perversijas atsevišķa joma ir idejiskās kroplības. Tās ir kroplības, kuru pamatā ir ideja, idejiskums. Tātad doma, iecere, nodoms, plāns, hipotēze, tēze. Perversija var atspoguļoties pārliecībā, zināšanās un zināšanu vērtēšanā, pasaules uzskata principos, politiskajā un ideoloģiskajā nostādnē. Perversija ir slavenais “viedokļu plurālisms”. Var būt perverss idejiskums – aktīva un konsekventa iestāšanās par pretdabiskām, neloģiskām, antisociālām, nezinātniskām, šarlatāniskām, amorālām idejām.

   Latviešu sapuvušā varas inteliģence nevar Dievam žēloties par idejisko perversiju meistaru trūkumu. Pēcpadomju mākslā un literatūrā, zinātnē un izglītībā, politikā un ideoloģijā faktiski dominē idejiskās perversijas. Idejisko perversiju meistari dirnē Rīgas pilī, Bruņinieku namā, ministriju kabinetos, augstskolu rektorātos, fakultātēs, katedrās un institūtos. Pēcpadomju žurnālistika vispār ir idejisko perversiju lepna oāze.

   Nākas tikties ne tikai ar idejisko perversiju meistariem, bet nākas tikties arī ar idejisko perversiju lielmeistariem. Tāds, piemēram, ir Jurģis Liepnieks, kura kārtējo lielmeistarību popularizē “Atmodas ..aukas” komandētā reakcionārā “NRA”. Idejiskajā perversijā tiek servēta attieksme pret vakcināciju: “"Nevakcinēties ir tāda pati sevi un sabiedrību apdraudoša uzvedība kā braukšana dzērumā. Mēs taču neprasam katram idiotam viņa domas par zinātni, kas pamato alkohola reibumā esošo nelaišanu uz koplietošanas ceļiem. (..) Negribi vakcinēties, sēdi mājās vai tusē mežā kopā ar citiem tādiem pašiem idiotiem, bet nelien lidmašīnās, nenāc uz hokeju, restorāniem, koncertiem, nemācies augstskolā (to gan viņi droši vien tāpat negrib). Īsāk sakot sēdiet savā facebook un turpiniet tur viens otru uzmundrināt," raksta Liepnieks. Viņš arī pauž, ka atbalsta idejas mudināt cilvēkus vakcinēties ar visādiem bonusiem. "Es arī atbalstu visādas tur loterijas un bonusus, lai veicinātu vakcinēšanos. Protams, nevajag nekādu miljonus izlozēt, taču marketingā sen labi zināms un pārbaudīts, ka Iphone piesolīšana dara brīnumu lietas. Idioti uzķeras ar garantiju lielā skaitā," viņš skaidro.”

   Lielmeistars mīl vārdu “idioti”. Tāpēc nākas atgādināt, ka idejisko perversiju pieķēzītāji nav tikai pliekani idioti, bet katrā ziņā ir arī nelimitēti nelieši un deklasēti primāti – morāliski pagrimuši, ar noziedznieku pasauli saistīti zemcilvēki bez cienījama sociālā statusa sabiedrībā.

 

Draudi apdraudējuma laikā

 

   Dzīves realitāte ir bagāta ar divām morālajām parādībām – morālo konsekvenci un morālo nekonsekvenci. Morālajai nekonsekvencei ir viena tradicionāla izpausmes forma; proti, morāli nekonsekvents indivīds vēršas pret amoralitāti tikai tad, kad ir apdraudēta viņa materiālā labklājība. Morāli nekonsekvents indivīds nekad nevēršas pret amoralitāti amoralitātes dzemdību laikā, kad jau pašā sākumā ir iespējams novērsts amorālo rīcību.

   Šī tradicionālā forma ir ļoti aktuāla kriminālajā kapitālismā. Par to ir nācies pārliecināties aizvadītajos 30 gados. Laiku pa laikam medijos tiek stāstīts par kāda biznesmeņa sašutumu, tiekoties it kā ar valsts netaisnīgu rīcību. Biznesmenis agrāk nekad neprotestēja ne pret valsts noziedzīgo iekārtu, ne pret noziegumu brīvības iestrādāšanu likumos, ne pret tiesas, prokuratūras, policijas, VID un citu iestāžu netaisnīgajām izdarībām. Biznesmenis protestēja tikai tad, kad bija konkrēti apdraudēta viņu materiālā labklājība. Ja viņa nauda un manta netika apdraudēta, tad biznesmenis neiebilda pret negodīguma potenciālo bāzi – valsts noziedzīgo iekārtu, nelietīgu tautas kalpu nelietībām u.tml. Respektīvi, valstī viss bija normāli un pat lieliski, ja netika apdraudēta biznesmeņa godīgi iegūtā bagātība. Saprotams, morālā nekonsekvence ir ļoti pamatīga stute jebkuram noziedzīgam valsts režīmam. Tā ir pamatīga stute arī Latvijas kriminālajam kapitālismam.

   2021.gada maijā sabiedrības uzmanību sev pievērš divi tipiski morālās nekonsekvences ģenētiski noformēti indivīdi. Viens ir necilvēks* Lapsa Lato Vito Hodo Endo Leo Pirdo Gauno. Otrs ir biznesmenis Lipmans.

   Par Lapsas iemeslu demonstrēt morālo nekonsekvenci internetā ir paskaidrots: “Bijušais tiesnesis, tagad advokāts, grāmatas „Kolaborants” galvenais varonis Romualds Vonsovičs ir panācis, ka LR prokuratūra uzrāda apsūdzību Lato Lapsam, kas ir šīs grāmatas autors. Jo, raugi, Lato Lapsa, „apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai”, publiski apgalvojis, ka Romualds Vonsovičs ir padomju okupācijas varas kolaborants. Vonsovičs un viņa sieva Baiba Strautmane vēlas saņemt morālo kompensāciju - 1790 eiro katrs”.

   Lapsa ne velti tiek gratulēts kā necilvēks. Viņš saka “Pret mani un manu grāmatu sarīkota politiska prāva”. Lapsa acīmredzot sevi uzskata par politisko darbinieku un gatavojas “iet politikā”. Tikai necilvēks var juridisko vēršanos pret klaju nomelnošanu, apmelošanu, denunciāciju sabiedrībai iestāstīt kā politisko izrēķināšanos. Turklāt interneta publikācijas liecina par Lapsas piederību visīstākajai kolaboracionistu dinastijai: “Lato Lapsas vectēvs Hado Lapsa bija kaismīgs komunistu līdzskrējējs, kas darbojās Latvijas teritorijā otrajā pasaules karā, no aculieciniekiem zināms, ka musināja tautu, pats izvairījās no dienesta leģionā, mudināja to darīt arī citus, bet topošā komunista karjera neizvērsās veiksmīga, jo viņu noķēra un pielika pie sienas 1944.gadā. Lato Lapsas tēvs Vito Lapsa arī bija komunists, bet tā karjera izvērtās krietni veiksmīgāka kā priekšgājējam”.

   Biznesmenim Lipmanam agrāk nebija iebildumu ne pret kriminālo kapitālismu, ne pret kādu no premjeriem, tiesu utt. Biznesmeņa Lipmana attieksme izmainījās tikai pēc tiesas sprieduma: “Pēc tiesa sprieduma, saskaņā ar kuru uzņēmējam Kirovam Lipmanam valstij jāmaksā teju divi miljoni eiro, Lipmans sola darīt visu, lai atņemtu Kariņam ASV pilsonību, vēstīts Edgara Orlova materiālā "Lipmanam liek maksāt 1,9 miljonus eiro" izdevumā "Privātā Dzīve".”

   Taču Lipmana draudi apdraudējuma laikā arī ir morāli nekonsekventi.  Lipmans nav bezprātīs Lapsa ar piečurātu galvaskausu. Lipmans ir rūdīts vīrs. Viņa morālā nekonsekvence zina mēru: “"Tas vispār ir nonsenss - kā tas varēja notikt, ka mūsu premjerministram joprojām ir ASV pilsonība? Mana māsīca Amerikā ir lielā amatā. Es visu izdarīšu, lai viņam noņem to ASV pilsonību," pauda Lipmans. Pēcāk Lipmans sacīja, ka ir jau runājis ar māsīcu un viņa teica, ka to mierīgi varot izdarīt. Gan māsīca, gan viņas paziņas ASV augstākajās aprindās bijušas šokētas, ka Kariņam ir gan Latvijas, gan ASV pilsonība. Lipmans gan piebilst, ka pagaidām "ieslēdzis bremzes", jo cer, ka valdība vēl apdomāsies, pretējā gadījumā būs zvans māsīcai.”

 

*Skat. pamfletu “Necilvēks”: http://sisenipamfletucikls.blogspot.com/2020/08/necilveks.html.