Vai visi vēlas atlaist Saeimu?

 

 

   Hermanis Alvis un viņam līdzīgas brīvvalsts ekselences noteikti nevēlas atlaist Saeimu. To nevēlas kadri, kuri komfortabli jūtas priekšnieka un puspriekšnieka krēslā bez izglītības, bez profesionālās pieredzes, bez talanta un pat bez Homo sapiens adekvātas psihiskās veselības. Latviešu inteliģences dominējošais vairākums nevēlas atlaist Saeimu, kura tika ievēlēta 2018.gada 6.oktobrī un kuras personāža cilvēciskā un politiski profesionālā kvalitāte iezvanīja debilitātes laikmetu latviešu tautas dzīvē. Saeimu nevēlas atlaist inteliģences daļa, kuras esamības komforts nav apgrūtināts, mazināts, atņemts. Tas attiecas gan uz materiālo komfortu, gan uz morālo komfortu. Viena inteliģences daļa var sekmīgi līdzdarboties organizētās noziedzības projektos, godīgi sadalīt valsts pasūtījumu naudiņu, saņemt nodokļu atvieglojumus, vakcinēties bez rindas u.tml. Savukārt otra inteliģences daļa var morāli komfortabli ieņemt amatus bez jebkādas kompetences, pieredzes un talanta. Turklāt tāda neatbilstība sākas ar valsts prezidenta, premjera, ministru, rektoru, dekānu, profesoru un pat Zinātņu akadēmijas vadības krēsliem. Nav manāma kāda sfēra, kuras vadošajos krēslos sēdētu piemēroti speciālisti un attiecīgi talantīgas personības. Piemēram, veselības ministrs pašlaik ir cilvēks ar pilnīgi nepiemērotu CV tādam godam.

   Nav ticams, ka Saeimu vēlas atlaist Alvis Hermanis un viņa fani. Kungs pirms dažām dienām pastrādāja unikālu everģēlību. Tā nekādā ziņā nav savienojama ar Saeimas atlaišanu un vispār vēlēšanos dzīvot cilvēciski normālos valstiskajos apstākļos. Kungs izplatījis savu morālo doktrīnu - “Septiņus ētiskos uzvedības noteikumus Jaunā Rīgas teātra darbiniekiem un skatītājiem”. Tas ir amoralitātes un deģenerācijas ziņā unikāls pietaisījums. Noteikti ir vērts citēt visus septiņus noteikumus: “1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem. 2. Mūsu teātris un politkorektums nav savienojami. Jo teātra uzmanības objekts ir cilvēka pētniecība visās viņa izpausmēs. Ja mēs pieļausim parādīties tikai glītajai un kārtīgajai cilvēka dabas pusei, mēs nekad neuzzināsim itin neko par cilvēka noslēpumiem un bezdibeņiem, – kas ir tieši tas, kas mūs šai darbā un dzīvē interesē. Jo pārējais – ir vienkārši garlaicīgi un nav arī patiesība. Ja teātrī ienāk politkorektums, tad teātris ir jāslēdz ciet un mums visiem ir jāiet mājās. 3. Mūsu teātrī ir atļauts jokot par visu un bez jebkādiem ierobežojumiem. Ir atļauts stāstīt aizskarošas anekdotes bez jebkādiem ierobežojumiem. Ja cilvēks strādā teātrī vai nāk uz teātri kā skatītājs – viņam ir jāmācas pašam tikt galā ar situāciju, kurā kāds viņu ir vārdiski aizskāris vai aizvainojis viņa jūtas. Jo tā ir tikai viņa paša uztveres problēma un ne savādāk. Tas pieder pie dzīves un tas ir normāli – dzīvot starp citiem cilvēkiem, kuri neesi tu. Ja cilvēks ar šo netiek galā un ir pārāk vārīgs – ļoti rekomendējam izvairīties no teātra apmeklējuma. 4. Mūsu teātrī ir atļauts flirtēt un uzsākt romānus gan starp aktieriem, gan starp skatītājiem, gan visas citās kombinācijās. 5. Mūsu teātrī ir atļauts strādāt cilvēkiem ar visdažādākajiem politiskajiem uzskatiem. Jo dažādāki – jo labāk un interesantāk. 6. Mūsu teātrī ir atļauts ne tikai neslēpt un nekaunēties, bet arī nebaidīties runāt un atklāti strīdēties par saviem politiskajiem uzskatiem.7. Mūsu teātrī katram ir atļauts ticēt, ka viņa uzskati ir paši pareizākie.”

   Nevajadzētu šaubīties! Tas ir domāts nopietni! Kungs pilnā mērā ir spējīgs to deklarēt!* Analoģiski tam, ka "ķeriet zagli", visskaļāk kliedz zaglis, morālais kroplis runā par morāli, pats būdams skatuvisko perversiju (seksuālo mizanscēnu) ģēnijs pēcpadomju visatļautības gados, apkalpojot tādus pašus morālos kropļus pseidointelektuālajā un mietpilsoniski primitīvajā vidē. Hermaņa noteikumi ir neredzēta muldēšana, vēloties izpatikt pussmadzenēm. Kaut kas tāds ir iespējams tikai debilitātes laikmetā, kad jebkura amorālā, antiracionālā, antiobjektīvā, antipatiesā, antiintelektuālā doma saņem kaut kādu puscilvēku aplausus un cilvēciskuma holokausts jau ir nonācis dehumanizācijas krematorijā. Hermaņa izdalījums ir savā ziņā unikāls materiāls, jo ūnikuma statuss var būt arī kolosālām bezjēdzībām, šausmīgam morāli tikumiskajam pagrimumam. Divkājainā pretīgā būtne pati izrāda sociumam sava pretīguma fundamentālo pakāpi. Tas ir savā ziņā unikāli! Ūnikuma cēlonis noteikti ir egotisms un idiotija, neko nezinot un neko nesaprotot par brīvības un atbildības vienotību, savstarpējo pakārtotību. Tukšpauris nezina, ka brīvība bez atbildības neeksistē un atbildība ir pirmajā vietā jebkuras brīvības kontekstā. Tajā pašā laikā nav tik liels muļķis, lai nezinātu par iespēju dzirdēt latviešu pajoliņu aplausus savam kārtējam patoloģiskajam murgojumam. Brīvvalstī ir izskolota un izaudzināta ļoti bieza cilvēcisko nevērtību kārta,- gandrīz divām paaudzēm brīvība nav nekāda vērtība, un brīvība netiek saistīta ar atbildību.

   Acīmredzot tiekamies ar kultūrnācijas kārotu desertu. Medijos nekavējoties tiek pārpublicēts amoralitātes šedevrs. Grūti atcerēties tik spilgtu morālā pagrimuma piemēru. Acīmredzot liels bars noticēs, ka "politkorektums" ir slikts vārds un cilvēkam nav vajadzīgs būt politkorektam - taktiskam, pieklājīgam sarunā par politisku, sociālo tematiku. Teātris ir jāslēdz ciet, ja tajā atklājas deģenerācija. Taču JRT neviens neslēgs! Arī Saeimu neviens neatlaidīs!

 

*Par viņa agrākajiem varoņdarbiem skatuviskās perversijas izdalījumos skat.: https://infoagentura.wordpress.com/2017/02/16/ieskats-perversiju-uzplaiksnijuma-latvijas-publiskaja-telpa/