KĀ VĒRTĒJAMS TIESAS SPRIEDUMS LEMBERGAM?

 

 

Kā zināms, pēc PSRS sagraušanas Latvijā varu saglabāja LKP/VDK nomenklatūras viena (amorālākā) daļa, kopā ar trimdas nacionālajiem nodevējiem imitējot LR atjaunošanu. Lemberga tiesāšanas sakarā tiekamies ar LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu ("oligarhu") savstarpējo izrēķināšanos saistībā ar varas krēslu dalīšanu un "prihvatizāciju". Savējie izrēķinās ar savējo tāpat kā savējie izrēķinājās ar Rubiku, kurš nepieļāva "prihvatizāciju" - savu kolēģu alkātīgi plānoto Latvijas izlaupīšanu. Tāda savstarpējā izrēķināšanās kriminālā kapitālisma tēvzemē Krievijā notiek vēl plašāk un pat asiņaini. Kriminālais kapitālisms nevar izvairīties no oligarhu bandītiskām attiecībām, kurās līdzdarbojas valsts institūti. Ar to kriminālais kapitālisms atšķiras no klasiskā kapitālisma, kurā valsts institūtu līdzdalība (palīdzība) bandītu attiecībās nav galvenā. Latvijā bandīti var pilnā mērā izmantot valsts palīdzību savu noziegumu veikšanā, salaupītā saglabāšanā un vairošanā. Kā parasti latviešu sētā, neiztika arī bez smieklīgas izpļāpāšanās, atklājot īsto nolūku Lemberga novākšanai. Citāts no “NRA.LV” 2021.gada 22. februārī: “Bet kronis šai prāvai bija Jūlija Krūmiņa atziņas tiesā pratināšanas laikā, ka viņš, Ainārs Gulbis un Arnolds Laksa savulaik vērsušies prokuratūrā, sniedzot apsūdzošas liecības, lai Aivars Lembergs nekļūtu par Ministru prezidentu! Pēc šīs atziņas izskanēšanas tika darīts viss, lai Jūlijs Krūmiņš vairs klātienē neparādītos t.s. Lemberga procesā liecību sniegšanai.” Bailes no Lemberga iesēšanās premjera krēslā bija pastāvīgi. Par lietas safabricēšanu minētaja medijā teikts skaidri un gaiši: “Pamatapsūdzība Aivaram Lembergam ir par to, ka viņš 1993. - 1995. gados esot izspiedis kā kukuli divu ārvalstu kompāniju akcijas un divu Latvijā reģistrētu uzņēmumu kapitāla daļas no saviem toreizējiem draugiem un biznesa partneriem - Aināra Gulbja, Valentīna Kokaļa, Vladimira Krastiņa, kā arī no SIA “Man- Tess”, kas tolaik piederēja Jūlijam Krūmiņam. Par šo izspiešanu četri minētie miljonāri atcerējušies tikai 2008. gadā, kaut gan pēc akciju un kapitāla daļu izspiešanas nākamo 15 gadu laikā (t.i., starp 1993. un 2008. gadiem) viņi ar A. Lembergu gana draudzīgi sadzīvojuši ilgāku vai īsāku laiku - kopā ar ģimenēm atpūtušies eksotiskās zemēs; sēdējuši pie viena galda, gājuši medībās, slēguši lielus darījumus.”