“COVID-19”
pandēmijas laikā cilvēciskuma šķēlums nemazinājās, bet pieauga. Ar radikāli
atšķirīgiem un savstarpēji pretišķīgiem diviem slāņiem mūsdienu Rietumu
civilizācijā varēja tikties pirms pandēmijas. Jau pirms 2020.gada tika lietots
jēdziens “postcilvēks” kā krass un nesamierināms pretstats Homo sapiens.
Postcilvēkam ir sava valoda un sava mentalitāte, sava vērtību sistēma un savs
skatījums uz pasauli. Postcilvēciskā specifika jau ir tik liela, ka ne cilvēks,
ne postcilvēks necenšas nodibināt savstarpēju komunikāciju un katrs strikti
norobežojas savas esamības vidē, tādējādi civilizācijas sociālajā kontingentā izveidojot
to, ko var dēvēt par cilvēciskuma šķēlumu – nepārvarāmu aizu.
Pandēmijas
mēnešos aiza kļuva vēl dziļāka un vēl platāka. No vēsturiskās pieredzes
viedokļa tā tam bija jābūt, jo pandēmija atšķirībā no epidēmijas sanaido
cilvēkus, bet nevis viņus konsolidē nelaimes pārvarēšanai. Ja epidēmija saliedē
vīrusa apdraudētās valsts sabiedrību, tad pandēmija uzkurina starpetnisko un
dažādu sociālo grupu naidu, izvirzot pārmetumus par draudīgās slimības
izraisīšanu un izplatīšanu. Tā notiek arī “COVID-19” laikā. Naidīgi
pārmetumi tiek adresēti Ķīnai, bet Ķīna savukārt visā vaino ASV un Rietumu
bioloģisko ieroču fanus. Savukārt Rietumu tautu patrioti visā vaino globālistus
un globālo eliti, kura pandēmiju ir speciāli izraisījusi un izmanto kā
transformatīvo notikumu “The Great Reset” dehumanizācijas mērķu
sasniegšanai. Rietumu valstīs ir sastopami sabiedrības pārmetumi valdībai par
neprasmi organizēt veselības aizsardzību un neadekvāto veselo cilvēku
tiranizēšanu, kas ir izvērtusies konstitucionālo tiesību ignorēšanā.
Cilvēka un
postcilvēka identitātes un konfrontācijas tematika lielā mērā jau bija zināma
pirms pandēmijas. Tās laikā šī tematika principā nemainījās, bet vienīgi
sasniedza šaušalīgu līmeni. Cilvēciskuma šķēlums ir jāuzskata par Rietumu
civilizācijas norieta ļoti drūmu izpausmi. Tiek sagrauta jebkāda cerība nākotnē
piedzīvot kaut ko labu. Cerību zaudē cilvēks, jo postcilvēks jūtas komfortabli
un nekaunās par savu postcilvēcisko identitāti.
Globālo sociālo
problēmu analītikā ir sastopams viedoklis par visu cilvēci. Tiek uzskatīts, ka
ne tikai Rietumu civilizācijas sabiedrība, bet visa cilvēce strauji,
pašpārliecināti un uzvaroši dalās divās antagonistiskās daļās. Nesamierināmas
divas sociālās daļas ir ne tikai Rietumu pasaulē. Tādas nesamierināmas daļas ir
konstatējamas arī pārējā pasaulē. Starp šīm abām daļām eksistē neatrisināmas
pretrunas, pretējas tendences, naidīga cīņa. Vienā daļā ietilpst globālisti,
digitālisti, homoseksuālisma fani, patiesības nīdēji un uzskatu plurālisma
dievinātāji, politkorektuma un tolerances sludinātāji, finansu spekulanti un
transnacionālo kompāniju menedžeri, valstiskās suverenitātes un nacionālā
patriotisma likvidatori, kompetenču izglītības un kultūras industrijas
slavētāji, kultūras mantojuma un morāles tradīciju nihilisti, garīguma un
sirdsapziņas apsmējēji. Otrā daļā ietilpst garīguma, sirdsapziņas, cilvēciskās
pašcieņas un sociālās atbildības, morāli tikumiskā cēluma organiskas
nepieciešamības atzinēji. Šajā daļā ietilpst valsts patrioti, nacionālisti,
tradicionālisti, klasiskās izglītības un grāmatu kultūras fani, cilvēki, kuriem
nav pieņemams lielvalstu globālistu narcisms un ģeopolitiskās kundzības mānija,
valsts suverenitātes sagraušana, transnacionālā kapitāla alkātība, intelektuāli
kognitīvā atkarība no “Eiropas”, globālistiskais isteblišments. Otrās daļas
cilvēkiem postmodernisms, neoliberālisms, genderisms, globālisms, patiesības un
morāli tikumiskā cēluma nevajadzība ir degradācijas un deģenerācijas avots, bet
inkluzīvā kapitālisma sociālā struktūra ir sociālais aparteīds, liberālais
fašisms, cilvēciskuma holokausts.
Diemžēl aplams
nevar būt atzinums, ka mūsdienu sabiedrībā eksistē divas hominīdu daļas katra
ar savu domāšanas veidu, estētisko gaumi, morāles un uzvedības modeļiem, valodu
un vērtībām. Rietumu civilizācijā visjaunākajā laikā par to liecina notikumi
ASV sabiedrībā sakarā ar prezidenta vēlēšanām. Šokējošas ir cilvēciskuma
pretišķības ne tikai amerikāņu sabiedrībā, bet arī citās Rietumu zemēs, kuru
sabiedrība sašķēlās divās daļās gan attieksmē pret Trampu un Baidenu, gan
attieksmē pret cilvēces nākotni vispār.
Комментариев нет:
Отправить комментарий