Nelieša kulta uzķēpāšana

 

 

   “Nra.lv” portālā, vienā no Rīgas visreakcionārākajiem medijiem, 2020.gada 14.oktobrī tika ievietots odiozs (atbaidošs, pretīgs) materiāls ar virsrakstu “Vai Gobzems var kļūt par mūsu vietējā mēroga Trampu?”. Autors ir tradicionāli idejiski kroplu, jocīgu, pusdebilu tekstu pietaisītājs Bens Latkovskis.

   Protams, katram normālam cilvēkam jau publikācijas virsraksts nav pieņemams. Katrs normāls cilvēks zina par Trampa lomu  cilvēciskās civilizācijas un anticilvēciskās civilizācijas cīņā uz dzīvību un nāvi. Tramps pašlaik ir cilvēciskās civilizācijas simbols. Viņa uzskati un reālā darbība ir vērsta pret anticilvēcisko civilizāciju, kura, starp citu, ir kovidterorisma radītāja, bet ne tikai visa veida sociālo un morālo perversiju musinātāja un atbalstītāja. Anticilvēciskā civilizācija ar tās neoliberālisma, postmodernisma, globālisma, homoseksuālisma stūmējiem ir Tartara (elles) kloāka. To var nesaprast un neatzīt vienīgi šīs kloākas iemītnieki. Katrs saprātīgs cilvēks priecājas par Trampa centieniem apturēt “baltās” rases pagrimumu. Gobzema salīdzināšana ar Trampu ir kolosāli riebīga izdarība. Tādu salīdzinājumu var pietaisīt tikai nelabojams deģenerāts, kas mīcās Tartara mēslos.

   Taču nekāda brīnuma nav. Nelieša Gobzema kulta uzķēpāšana ir saprotama parādība. Latviešu miljons mīl neliešus daudz vairāk nekā godīgus cilvēkus. Par to uzkrītoši liecina aizvadītie 30 gadi, kad eiroatlantiskie ģeopolitiskie spēki XX gadsimtā kultūrnācijai otro reizi ļāva dzīvot relatīvi patstāvīgi saskaņā ar tās prātu, sirdi un dvēseli. Diemžēl nekavējoties draudīgi atklājās kultūrnācijas morālā un intelektuālā nestabilitāte, kas nekādi nevar liecināt par tautas valstsspēju un prasmi sev iekārtot cilvēciski cienīgu dzīvi. Atklājās, ka prāta, sirds un dvēseles vietā ir milzīga zagšanas un debilitātes mēslaine, no kuras regulāri "tautas kalpos" tiek deleģēti jauni parvēniji un arvien atbaidošāki tipi, kuru negodīgums, nekaunība, nelietība, valstiskā nekompetence nepazīst nekādus ierobežojumus.

   Aizvadītajos gadu desmitos vienmēr naivi bija uzskatīt “Trakāk vairs nevar būt!”. Likās, ka vairs nevar būt nekas trakāks par “Latvijas ceļa” nacionālajiem noziegumiem ar sabiedrības kopīpašumiem. Likās, ka vairs nevar būt nekas trakāks par latviešu šarlatāniskās inteliģences “Vienotības” humanitātes noziegumiem, Pavļuta debilo “Par-politiku”, pederastu “Progresīvajiem”, dauna daunu brālību “KPV”, ķēmīgajiem kabatas partiju nosaukumiem “Gods kalpot Rīgai”, “No sirds Latvijai”. Arī pēc debilitātes laikmeta dzemdēšanas 2018.gada 6.oktobrī nākas domāt, ka nekas trakāks vairs nevar būt, jo 13.Saeimā ievēlēja valstiskajam darbam totāli nepiemērotus hominīdus no ielas, krūmiem, ceļmalas, pažobelēm (65% no 100 deputātiem). Viņu sastādītā valdība tūlīt sāka murgot par “583 darāmajiem darbiem”, 61 neadekvātais parlamentārietis nobalsoja par pederastu nācijas tēvu kā valsts prezidentu, bet 2020.gada 29.augustā Rīgas elektorāts visvairāk atbalstīja pederastus un debilās “Par-politikas” ākstus.

   Tomēr šodien atkal gribas jautāt “Vai turpmāk var vēl būt kaut kas trakāks?”. Faktiski atbildi uz šo jautājumu nosaka politiskajā praksē kaldinātā loģika: “Jā, noteikti var būt vēl kaut kas trakāks”. Pret to nav iespējams iebilst. Pašlaik rodas pārliecība, ka vēl kārdinoši eksistē, piemēram, nelietības perspektīvas. Latviešiem vēl nav bijusi Latviešu Neliešu partija, bet drīz būs. To izveidos Gobzems ar nelietības faniem. Par atbalstītāju trūkumu nav jāžēlojas. Gobzems starp savējiem sildās denunciācijas paradīzē interneta portālā “Pietiek” pie pamfleta “Necilvēks” galvenā varoņa Lapsas Lato Vito Hodo Endo Leo Gauno. Gobzems kā mājās jūtas pie šarlatāna un “mainām pasauli” blēža Pļaviņa, kurš tautu muļķoja ar “strukturēto ūdeni” un no ES izkrāpa lielu naudas summu. Gobzems latviešu politiķu korī ir rets eksemplārs - amorālisma un demagoģijas ekselence. Viņš ir pamatīgs nelietis, kuram grūti izvēlēties līdzvērtīgu politiķi nelimitētajās un demagoģiski noformētajās nelietībās. Tik tikko minētajam apgalvojumam pierādījumu netrūkst, un Gobzems tos regulāri papildina. Gobzems kā advokāts nelietīgi izturējās pret Zolitūtes traģēdijas upuriem. Viņš tika izmests no zvērināto advokātu korporācijas. Gobzems politikā ienāca no “Suņu būdas” dauna bezjēdzīgās partijas. Tātad bez jebkādiem politiskajiem uzskatiem un principiem, kad galvenais ir savtīgā izdevība “ieiet politikā”, bet nevis censties realizēt noteiktu idejisko pozīciju. Pēc ievēlēšanas Saeimā Gobzems skandalozi nodeva partiju un tika no tās izslēgts. Taču viņa nelietība visgrandiozāk izpaužas sakarā ar nenonākšanu premjera krēslā. Pirms 13.Saeimas vēlēšanām viņš tika izsludināts kā dauna partijas premjera kandidāts. Taču pēc ievēlēšanas parlamentā Gobzems neguva vajadzīgo Valsts prezidenta un Saeimas deputātu atbalstu. Aizvadītajos gados ir noraidīti daudzi premjera kandidāti. Viņi, saprotams, nebija apmierināti. Taču neviens no izbrāķētajiem premjera kandidātiem līdz šim nav rīkojies tik drausmīgi nelietīgi kā Gobzems, kurš pēc nenonākšanas premjera amatā tūlīt sāka nozāgāt gan savus kolēģus Bruņinieku namā, gan valdību, gan visu valsti. Gobzems acīmredzot nav intelektuāli spējīgs izprast savu kolosālo nelietību. Viņš neizprot, ka nelietīgi ir nozākāt valsti, kuras premjers gribēja būt pirms dažām minūtēm. Psihiski, intelektuāli, morāli normāls cilvēks nekad tā nedarītu. Viņš nevēlētos sadarboties ar valsti, kura viņa pārliecībā ir tik slikta. Bet uz Gobzemu tas neattiecas. Viņam Latvijā viss kļuva slikts tikai pēc tam, kad nepiepildījās velme kļūt premjeram. Tā ir agresīvas nelietības klasiska izpausme.