Krimināli birokrātiskais kolektīvisms

 

   Izrādās, kriminālais kapitālisms ar organizētās noziedzības brīvību un organizēto noziedzību kā valstiskuma pamatu un valstisko institūciju galveno darbības veidu var būt ļoti laimīgs, jo eksistē politiski komfortablos apstākļos. Acīmredzot politiski komfortabli apstākļi ir viena no vēsturiski jaunā un unikālā, un tāpēc pagaidām analītiski ne visai dziļi izprastā un novērtētā kriminālā kapitālisma specifiskākajām iezīmēm. Ar komfortabliem apstākļiem nekādi nevarēja lepoties kapitālisma citi līdzšinējie atzari. Piemēram, valsts kapitālisms, demokrātiskais kapitālisms, sociālais kapitālisms, finansu kapitālisms. Toties LR kriminālais kapitālisms var lepoties pilnā mērā. LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu politiskā vara aizvadītajos 30 gados ir ērtās ērtībās un tīkamā labsajūtā gozējusies bez mazākā politiskā apdraudējuma. Valdošā kliķe nekad nav saskārusies ar politisko opozīciju. Valdošajai kliķei nekad nav bijusi vajadzība finansēt un tātad arī kontrolēt t.s. sistēmisko opozīciju. Tas politiskais mistrojums, kas sevi dēvēja un joprojām dēvē par opozīciju, faktiski bija un joprojām ir tikai viena no organizētās noziedzības bandām, kuras galvenais mērķis piekļūt valsts budžeta lielajai silei, pie kuras šī banda netiek pielaista. Pēcpadomju Latvijā tāpat nav manīta t.s. nesistēmiskā opozīcija, kuru tradicionāli finansē ārzemju politiskie spēki, ja tiem ir kaut kādas nopietnas intereses attiecīgajā valstī. Pēcpadomju Latvijā ārzemju politiskie spēki visu saņem par velti no vietējās valdošās kliķes kompradoriem un kolaboracionistiem. Latviešu tautas kalpi nav skopi. Ar prieku visu atdod svešajiem.

   Saprotams, kriminālā kapitālisma komfortablo esamību nodrošina konkrēti faktori. Neapšaubāmi, izšķirošais faktors ir Latvijas sabiedrība – latviešu tautas inteliģence un tā LR nācijas daļa, kuru bezmaksas ēdiena baudītājs Rīgas pilī iesaka dēvēt par “līdztautiešiem”. Pēcpadomju gadu desmitos LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu politiskajai varai ir latviešu inteliģences totāls atbalsts. Neviens politiskais spēks (partija) nekad nav programmātiski deklarējis nepieciešamību likvidēt kriminālo kapitālismu un Latviju veidot kā suverēnu cilvēciski normālu valsti. 2020.gadā mērķi izstāties no ES un NATO formulēja “Tautas varas fronte”, pret kuru latviešu sabiedrībā ir vienaldzīga un arī skeptiska attieksme. Tā, piemēram, 2020.gada rudenī latviešu aprindās un tās medijos daudz dzīvāka interese bija vērojama par gaidāmo Gobzema “Latviešu neliešu partijas” dibināšanu nekā par “Tautas varas fronti”.

   Rīgā laiku pa laikam ir kaut kādas protesta akcijas. Taču tās ir jocīgas akcijas. Latviešu aprindās lielā cieņā ir protesta veids, kuru gribas dēvēt par dekoratīvo protestu. Dekoratīvie protesti parasti ir veltīti kaut kam mietpilsoniski seklam, sociāli maznozīmīgam, kā arī kaut kam antisociālam, anticilvēciskam, antigarīgam, kas, protams, ir visnepatīkamākais. Faktiski dekoratīvais protests ir vienīgais protesta veids, kuru praktizē latvieši. Citi protesta veidi (mītiņi, demonstrācijas, streiki, bada streiki, piketi) aizvadītajos pēcpadomju gados ir bijuši ļoti reti sastopami neskatoties uz to, ka iemeslu bija nesalīdzināmi vairāk nekā, teiksim, padomju laikā.

   Tā, piemēram, “Delfi” rakstīja, ka 2020.gada 19.jūnija “vakarā pie Polijas vēstniecības Rīgā ap 35 cilvēki piedalījās akcijā pret Polijas prezidenta Andžeja Dudas pagājušās nedēļas izteikumiem par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT+) kopienu. [..] Šodien pulcējāmies pie Polijas vēstniecības, jo uzskatām, ka Dudas izteikumi ir diskriminējoši pret jau tā mazaizsargātu sabiedrības daļu. Mūsu valstis šajā jomā ir līdzīgās situācijās, tāpēc nolēmām paust solidaritāti ar Polijas LGBT+ kopienu," sacīja organizācijas vadītāja Selma Levrence.”

   Tajā pašā dienā (2020.g.19.VI) Rīgā bija vēl viena dekoratīvā protesta akcija. Par to informēja “Delfi”, ievietojot arī apjomīgu fotoreportāžu: “Piektdien pie Brīvības pieminekļa norisinājās klimata kustības "Fridays for Future Latvia" akcija "Neatgriežamies pie vecajiem ieradumiem", lai aktualizētu klimata izmaiņu problēmas. Kustības pārstāvji uzskata, ka tieši pašlaik, kad notiek ekonomikas lejupslīde, ir iespēja daudzas industrijas attīstīt ilgstpējīgi un realizēt pāreju uz ilgstpējīgu un dabai draudzīgu attīstību, tiecoties uz aprites ekonomiku.”

   Latvijā politiskie protesti ir pakļauti fundamentālai tabuizācijai. Latvijā neprotestē pret LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu varu un tās organizēto noziedzību. Neprotestē pret suverenitātes zaudēšanu. Neprotestē arī pret kovidteroru. 2020.gada oktobra dienās, kad kovidterors uzņēma jaunus absurdus antihumānus apgriezienus, sabiedrības kāda daļa draudēja protestēt pret normu, kas bērna bioloģiskās mātes partnerei neparedz tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas...

   Latvijā kriminālā kapitālisma politiskās varas un latviešu inteliģences idejiski konceptuālā un sociāli morālā vienotība ir ideāla. Šī ideālā vienotība ir uzskatāma par krimināli birokrātisko kolektīvismu. Praktiski tas izpaužas sekojoši.

   Pirmkārt, politiskā vara kopā ar latviešu inteliģenci kā vienots un saliedēts kolektīvs pret cilvēka dzīves sūtību un cilvēka esamības jēgu izturas formāli birokrātiski - bez iedziļināšanās cilvēka eksistenciālajā būtībā, bez izpratnes par cilvēkam cienīgas dzīves nosacījumiem, bet visnepatīkamākais - pastrādājot humanitātes noziegumus.

   Otrkārt, antihumānais kriminālais kapitālisms ir valdošās kliķes un latviešu inteliģences kolektivizēts kopīgums. Konstatējama sabiedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība saglabāt un paplašināt kriminālo kapitālismu.

   Treškārt, latviešu inteliģences sociālie resursi un intelektuālie resursi ir tendēti kriminālā kapitālisma labā. Šī tendētība ir latviešu inteliģences konstante – pastāvīgs lielums. Tā nodrošina destruktīvu dinamiku ikvienā latviešu tautas dzīves segmentā.