четверг, 27 августа 2020 г.

Vēlēšanas un Rīgas elektorāts



   2020.gada augusta beigās bija lasāma tēze: ārkārtas vēlēšanas ir vajadzīgas ne tikai Rīgas domei, bet arī Saeimai. Vai ir kāda cerība, ka latviešu elektorāts neatbalstīs vēl lielākas nevērtības? Vai ir kāda cerība, ka latviešu elektorāts jau pirms vēlēšanām nenories godīgos un gudros kandidātus no "Centra partijas"? Vai ir kādas izredzes, ka netiks izveidotas vēl debilākas kabatas partijas par "Par-politikas" debilo latviešu saietu, "JKP" maniakālo zagļu smirdējumu, "KPV" daunu kopumu? Vai ir kāda ticība, ka ultra nelietis Gobzems ar necilvēku Lapsu un šarlatānu Pļaviņu neizveidos "Neliešu partiju"? Bet galvenais: Vai Saeimas pārvēlēšana ir vissvarīgākais valstiskais uzdevums latviešu tautai? Vai latviešu dzīvē var kaut kas pozitīvi izmainīties, ja nenotiek "tautas revolūcija" un vispirms netiek likvidēts kriminālais kapitālisms ar masveida organizēto noziedzību?
   Obligāti ir jāņem vērā, ka Rīgas elektorāts ir visnevērtīgākais elektorāts Latvijā. Rīgā koncentrējas etnosa daļa ar izteiktu hormonālo pagrimumu, kā sekas ir masveidā sadzimušie dauni, idioti, pederasti, zagļi, mediju muldoņas, augstskolu šarlatāni. Rīgas elektorātam piemīt kvēls suicidālais optimisms, priecājoties par bērnu nedzemdēšanu, par iespēju zagt, apliecināt stulbumu, bet galvenais - "dzīvot kā Eiropā", savā fundamentālajā aprobežotībā nesaprotot, ka "Eiropa" jau no 60.g. beigām dīdās degradācijas un deģenerācijas formātā. Rīgas elektorātā dominē dresēti deģenerāti - valdošās kliķes apkalpojošais birokrātiskais un "akadēmiskais" slānis. Par Rīgas elektorāta kolosālo nevērtību liecina pseidointektuāli glamūrīgās un morāli nelimitētās prostitūtas deleģēšana krēslam Rīgas pilī. Rīgas domes deputātu kandidātu galvenā interese ir budžeta miljarda treknā sile, pie kuras vēlas tikt bastardi, parvēniji, bordāniski iznireļi, Kronosa un Uroborosa tipa tautas bendes. Jebkurā gadījumā ir jāatceras būtiskākais par mūsu "politiķu" specifiku: 1) intelektuālās kapacitātes niecību vai pat neesamību, 2) valstiski profesionālā darba sagatavotības totālo trūkumu, 3) kompradora morāles prioritāti.

Комментариев нет:

Отправить комментарий