Strupceļš

Visjaunākajos laikos Rietumu civilizācija ir nonākusi strupceļā, tajā lielā mērā iepinot arī citas civilizācijas. XXI gadsimta sākumā nav iespējams nosaukt eiropeīdu kādu dzīves sfēru bez krīzes. Visās dzīves sfērās ir krīze. Krīze ir ekonomikā, politikā, medicīnā, izglītībā, zinātnē, morālē. Nākas konstatēt demokrātijas, valstiskuma, garīgās kultūras, demogrāfijas, masu komunikācijas, reliģiskās dzīves krīzi. Strupceļa satelīts ir izsmeltības apziņa; tā teikt, pasaule ir izsmelta – visas zemes uz planētas ir apgūtas, visi tirgi ir iekaroti. Pat kosmosa iepazīšanā ir nonākts strupceļā. Tehnoloģijas attīstība apdraud cilvēka brīvību un cilvēka psihisko satvaru. Mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas sola cilvēkam lielas briesmas. Var tikt radīta, bet varbūt jau ir radīta, kovidinfekcija, kura prot nogalināt tikai “izredzētās” tautas, “izredzēto rasi”. Kiborgu radīšana, cilvēka klonēšana nav tāla nākotne. Kapitālisms vairs neeksistē. Tāda atziņa kļūst aksioma. Notiek cīņa par vietu postkapitālismā. Visenerģiskāk cīnās t.s. netokrātija, kad ieviešas digitālais valstiskums un uz planētas nostiprinās globālā digitālā vara un tās struktūras. Uz planētas jau ir korporatīvais imperālisms, ģeopolitiskais kazino. 2019.gada 18. oktobrī Ņujorkā tika modelēta pandēmija. Tas notika neilgi pirms īstās pandēmijas izsludināšanas uz planētas 2020.gada 11. martā. Pret pandēmiju nākas izturēties kā pret infodēmiju, bioloģiskā kara ģenerālmēģinājumu. Pandēmija izvērtās par politiskās kazuistikas platformu un, protams, par Rietumu civilizācijas satrūdēšanas pierādījumu.