2020.gada 25. augustā “NRA.LV”
bija lasāms: “Latvijas politikas dienaskārtības virspusē ik pa brīdim iznirst
jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Procesā iesaistījusies arī
pilsoniskā sabiedrība, kas interneta platformā “Manabalss.lv” jau ilgāku laiku
(!?) kopš savākusi (!?) nepieciešamo parakstu skaitu, lai iniciatīva par tautas
vēlētu prezidentu nonāktu Saeimā. Taču tas nav noticis – paša iniciatora un
platformas vadītāju dēļ. “Es
Latvijas tautai uzticos!!! Es negribu uzzināt 2-as dienas pirms prezidenta
vēlēšanām jauno kandidātu. Es gribu par to uzzināt vismaz mēnesi iepriekš un
izdiskutēt! Es gribu, lai katrs Latvijas pilsonis tieši vēlēšanās varētu
ievēlēt Latvijas valsts Prezidentu!!!” iesniedzot savu iniciatīvu “Tautas
ievēlēts Latvijas Valsts prezidents”, 2011. gada jūnijā rakstīja iniciatīvas
autors Bruno Ozoliņš. Neviens no iesaistītajiem nespēj precīzi pateikt, kad
tieši - iespējams pat 2008. gadā ‒ iniciatīva savāca nepieciešamos desmit
tūkstošus parakstu, lai to varētu iesniegt Saeimā, taču pirmdien to bija
parakstījuši 11,2 tūkstoši balsstiesīgo. Taču iniciatīva joprojām nav gatava
pamest “Manabalss.lv” virtuālās telpas.”
Publikācijā runa ir par tautas vēlētu Valsts
prezidentu. Un runa ir par bezjēdzībām šīs problēmas risināšanā.
Tā ir sena problēma. Tā atkal īpaši
aktualizējās sakarā ar morāli, intelektuāli, politiski, profesionāli neadekvātā
“nācijas tēva” nonākšanu Rīgas pilī. Par “nācijas tēvu” balsoja tikai 61
parlamenta deputāts. Smieklīgu raksturu ieguva mūsu Valsts prezidenta
ievēlēšanas kārtība uz Baltkrievijas notikumu fona. Kā zināms, Baltkrievijā
valsts prezidentu ievēlē tauta – pilsoņu elektorāts. Tāpēc smieklīgi (un arī
debili) ir pamācīt baltkrievus dzīvot “demokrātiski” tiem, kuri paši var tikai
par demokrātiju sapņot Valsts prezidenta vēlēšanās.
Bet vai dotā problēma ir galvenais latviešu tautai? Vai tā ir vislielākā latviešu
tautas problēma?
Latviešu tautas
vislielākā problēma ir "tautas revolūcija", lai likvidētu kriminālo
kapitālismu ar masveida organizētās noziedzības brīvību un antihumanitātes
noziegumiem. "Tautas revolūcija" nozīmē politiskās iekārtas maiņu,
konstitūcijas un likumdošanas kapitālu rediģēšanu, kad tiek likvidēta dažādu izdzimteņu
"kabatas partiju" diktatūra, tiek izveidota tautas interesēm adekvāta
politiskā sistēma, vēlēšanu kārtība utt.
Vai latviešu
tauta var praktiski realizēt savu vislielāko problēmu - "tautas
revolūciju"? Nevar un nekad nevarēs! Latviešu tautai nav nacionāli vitāla
inteliģence, un tāda inteliģence nekad nebūs. "Tautas revolūcija"
nevar notikt bez konkrēta un adekvāta ģenerējošā un virzošā spēka, kas var būt
tikai inteliģence. Inteliģence politiski izglīto tautu. Inteliģence ideoloģiski
formē un vada tautas apziņu. Inteliģence definē tautas vērtības, ideālus,
nākotnes mērķus. Inteliģence ir tautas valsts institūtu un visu struktūru kadru
bāze un reālais pamats. Tauta bez inteliģences nav tauta, bet pūlis, bars,
masa, biomasa u.tml.
Комментариев нет:
Отправить комментарий