Esības parametri (6)

·       Jebkurā laikmetā un tajā skaitā postcivilizācijas laikmetā galvenais personāžs ir smadzenes. Kultūrā (saprotams, tā pastāv arī postcivilizācijā) galvenais tēls ir smadzenes. Smadzenes var funkcionēt adekvāti tās misijai Homo sapiens ķermenī. Taču smadzenes var būt arī slimas – psihiski traumētas. Smadzenes var nemīlēt citu indivīdu smadzenes. Smadzenes var būt funkcionāli pasīvas – nemīlēt jaunas zināšanas un izmantot vecās zināšanas. Smadzenes vienmēr ir “gals un sākums” jebkurā psihiskajā procesā.

·       Kapitālisma viena no vislielākajām nelaimēm ir kļuvusi pretruna starp rūpniecisko kapitālu un finansu kapitālu. Ja sākotnēji kapitālisma ģenerātors bija rūpnieciskais kapitāls, tad mūsdienās tam ir radies agresīvs konkurents – finansu kapitāls.

·       Mistika tradicionāli asociējas ar transcendentālu procesu, saplūstot ar Dievu, kā rezultātā izmainās cilvēka apziņa. Taču Dieva vietā var būt arī kaut kas cits. Tajā skaitā var būt tādas transcendentāli funkcionējošas izpausmes kā vara, nauda, manta, slava. Arī šīs izpausmes mistiskā kontekstā spēj izmainīt cilvēka apziņu.

·       Terorisms nav tikai spridzināšana, slepkavošana. Tagad nākas atzīt, ka terorisms var būt arī masu psihozes izraisīšana, cilvēku masu morālā, garīgā pagrimuma veicināšana, cilvēku masu gribas un pašcieņas likvidēšana. “Covid-19” pandēmija faktiski ir globāla mēroga terorisma akts, unikāli aptverot visu cilvēci.

·       Masu psihozes iemesli mēdz būt šādi: 1) notikumu sablīvējums traucē kritiski domāt un kritiski izvērtēt notikumus; 2) redzot cilvēku jūru, rodas iespaids par šīs jūras rīcības un attieksmes pareizību un nekļūdīgumu; tādā gadījumā masu apziņa deformē individuālo apziņu; indivīds nonāk masu despotiskajā varā; 3) apziņa var būt jau senāk piepildīta ar meliem, kurus izplata varas propaganda; tādā gadījumā masu psihozi stimulē neticība; masu psihoze kļūst ilglaicīgas psihotropiskās apstrādāšanas panākums; tādu uzdevumu parasti realizē mediji.

·       Vācu klasiskajai filosofijai iespējama dažāda un ne tikai pozitīva reputācija. Pret vācu klasisko filosofiju var izturēties kā pret aizspriedumu avotu. Aizspriedumu upuri tic vācu klasiskās filosofijas proponētajam racionālismam, loģikas diktātam, cēlonis-sekas nosacījumiem. Tāda pieeja var traucēt un kropļot attieksmi pret parādībām, kuras nevar un nav vajadzīgs izskaidrot racionālistiski, ar loģikas palīdzību, cēloņa-sekas konstrukcijā.

·       Rietumu civilizācijas norieta viena no spilgtākajām iezīmēm ir brīvības konvertācija fizioloģiskā komfortā un dažādu izpriecu baudīšanā. Brīvība tiek apmainīta pret ķermenisku labsajūtu. Tā tas notiek ar garīgo un morālo brīvību – cilvēciskuma pamatbāzi. Taču arī politiskā brīvība tiek konvertēta. Visbiežāk par labu naudai un mantai, kas ir izplatīta nelaime Eiropā, valstīm atsakoties no suverenitātes. Politiskās brīvības konvertācijas fani ir ne tikai politiskā elite, bet viss attiecīgais sociums ar inteliģenci priekšgalā.

  §  Amerikāņu ideoloģiskā speciālista ieteiktais apzīmējums “mīkstais spēks” noteiktam darbam XXI gs. sākumā specdienestos jau ir rutīna – plašā pieredzē izkopta prasme, veiklība, zināšanas, iemaņas. “Mīkstais spēks” ir efektīvs valstīs bez nacionāli orientētas ideoloģijas, kuras pamatā ir noteikta nacionālā ideja. Visbiežāk nacionāli orientētās ideoloģijas vietā prevalē t.s. naudas ideoloģija, kas ir nomaskēta ar pseidopatriotisku retoriku. Turklāt vulgārā neoliberālisma ideoloģija, kas ir ļoti izplatīta Rietumu civilizācijā tās norieta periodā, legalizē pērkamību, korupciju, oligarhiskumu, organizēto noziedzību, kompradoru nodevību. Politiskā vara un ideoloģiskā vara nonāk bez nodevības imunitātes eksistējošu tipu pārziņā.

§  “Mīkstā spēka” pielietošana bijušās PSRS teritorijā: Krievijā – 1993.g., 2011.g.,  Baltkrievijā – 2006.g., 2010.g., 2020.g., Uzbekistanā – 2005.g., Ukrainā – 2004.g., 2014.g., Grūzijā – 2003.g., Moldovā – 2009.g., Kirgīzijā – 2005.g.