Polittehnoloģisks konspekts

   Rietumu civilizācijas norieta laikmetā eksistē politiski un ekonomiski vareni spēki, kuri cenšas civilizācijas norieta kloākā iemīcīt visas eiropeīdu tautas. Ļoti rezultatīvs iemīcīšanas tehnoloģiskais komplekss ir t.s. krāsainā revolūcija, kas balstās uz ļaužu masu zombēšanu, kolaboracionistu izmantošanu, protesta akcijām utt. 2020.gada vasarā tika organizēta krāsainā revolūcija Baltkrievijā, izmantojot valsts prezidenta vēlēšanas. Baltkrievija ir viena no pēdējām “baltās” rases zemēm, kura nav iemīcīta Rietumu civilizācijas norieta kloākā. Baltkrievijā sabiedrības labā tiek realizētas visdažādākās sociālās programmas, ekonomikā dominē valsts sektors, valsts ir politiski neatkarīga, jo ir nosargāta suverenitāte, nepakļaujoties nekādiem izaicinājumiem pievienoties Krievijai vai Eiropas Savienībai. Taču Baltkrievijā eksistē tas, ko esmu nosaucis par sociālistisko tirāniju. Lukašenko ir pēdējais sociālistiskais tirāns cilvēces vēsturē. Pret krāsainās revolūcijas spēkiem Lukašenko pielietoja policejiskos un specvienību resursus. Demonstrantus asiņaini piekāva un aizturēja specvienības karavīri kopā ar policistiem. Opozīcija organizēja mierīga rakstura protestus bez veikalu graušanas, automašīnu apgāšanas un dedzināšanas. Taču Lukašenko bija devis pavēli protestētājus izklīdināt visnežēlīgākajā veidā.

   Šajā tekstā tiek konspektēts krievu ģeniālā polittehnologa Sergeja Kurginjana viedoklis par Lukašenko rīcību krāsainās revolūcijas kontekstā. Konspektēts tiek 2020.gada 14.augusta video S.Kurginjana programmā “Смысл игры”-152. Kā zināms, S.Kurginjans organizēja krāsainās revolūcijas likvidēšanu Maskavā 2012.gadā, kad “5.kolonnai” izdevās iesaistīt samērā lielas ļaužu masas pirmajās demonstrācijās. Turpretī S.Kurginjanam izdevās pret “5.kolonnu” apvienot dažādus politiskos spēkus un panākt milzīgu sabiedrības atbalstu.

·       Krāsainajai revolūcijai vienmēr ir divi faktori: 1) iekšējais faktors – elites pasivitāte, neizlēmība, koķetēšana ar neoliberālismu, ko nosaka elites ģenēzes specifika un tās izveidotās politiskās iekārtas mīnusi; 2) ārējais faktors – Rietumu iedarbība, Dž.Šarpa tehnoloģijas izmantošana u.tml.

·       Lukašenko politika bija divkosīga, cenšoties gūt labumu gan no Krievijas, gan no Rietumiem. Tas veicināja neoliberālisma ideoloģijas iefiltrēšanos baltkrievu elitē. Lukašenko faktiski pats radīja sev neoliberālos oponentus; koķetēšana ar Rietumiem sekmē rietumnieciska tipa elites veidošanos – krāsainās revolūcijas vietējo bāzi. Tā tas bija Ukrainā, tā tas ir Krievijā u.c.

·       Vēsture liecina, ka valsts līderis ar tautas uzticību agrāk vai vēlāk degradējas – kļūst tirāns. Tādai pārvērtībai nav izskaidrojuma. Tirāni sāk paši nosacīt politisko dienas kārtību un sāk vienpersoniski izlemt visus jautājumus valsts politikā. Ja ir nepieciešamas demokrātiskas vēlēšanas (un tā tas ir Baltkrievijā), tad tirāni paši izvēlas sev konkurentus un vienmēr izvēlas ļoti vājus konkurentus, kurus nekādā gadījumā neatbalstīs elektorāts. 2020.gada prezidenta vēlēšanās Lukašenko galvenais konkurents bija, kā saka, pilnīgi tukša vieta.

·       Tirānu vienmēr apņem pielīdēji. Viņi ir spējīgi uz jebkāda veida negodīgumu; tajā skaitā vēlēšanu rezultātu viltošanu. Pielīdēji ir milzīgs drauds tirānam. Īpaši tā tas ir tajos apstākļos, kad tautā sāk zust atbalsts, rodas neuzticība tirānam.

·       Ja valsts prezidenta vēlēšanu sakarā ir krāsainās revolūcijas draudi, tad tirānam nākas rīkoties maksimāli godīgi un caurskatāmi; nepieciešams parādīt visus vēlēšanu dokumentus, stingri sodīt katru nogodīgo darbinieku vēlēšanu procesā; nekādā gadījumā pret neapmierinātajiem ar vēlēšanu rezultātu nedrīkst pavērst policejiskos spēkus; to nekavējoties maksimāli izmanto krāsainās revolūcijas organizēšanas ārējie spēki. Arī Lukašenko Rietumu medijos nekavējoties tika atspoguļots kā asinskārs tirāns, bet Rietumu politiskā elite guva iespēju draudēt ar “sankcijām”, pieprasīt organizēt jaunas vēlēšanas utt.

·       Ja ir krāsainās revolūcijas draudi, tad ir jāapvieno visi politiskie spēki; arī tie, kuri ir bijuši opozīcijā vai nav kaut kādā ziņā simpātiski u.tml. Krāsainās revolūcijas iespējamība ir tikai tad, ja netiek izveidots vienots bloks (koalīcija) no nacionāli patriotiskajiem spēkiem.

·       Lukašenko neko nedarīja vēlēšanu caurskatāmības labā; caurskatāmības demonstrēšanas vietā viņš miermīlīgajiem demonstrantiem uzrīdīja “omoniešus”; Lukašenko nemobilizēja koalīciju, kā rezultātā neviens viņu neaizstāvēja kā vienots bloks.