Diktatūras varianti

Jēdzienam “diktatūra” cilvēces vēsturē vienmēr ir bijusi nelaba slava. Diktatūra ir tas, kam nevajadzētu būt cilvēku dzīvē. Par diktatūru dēvē neierobežotu (visbiežāk valsts) varu. Tā ir vara, kas balstās uz spēku. Valsts vara izmanto policejiskos un militāros resursus diktatūras nodrošināšanai. Tradicionāli diktatūru ievieš viens valdnieks vai valdošā šķira, valdošā kliķe, valdošā partija, oligarhisks grupējums u.tml. Mūsdienās ir tā izveidojies, ka diktatūrai vairs nav tikai nelaba slava. Diktatūra ir kļuvusi par cilvēciski cienīgas dzīves aizstāvi. Bez diktatūras vairs nav iespējama cilvēku morāli tikumiska, garīgi un intelektuāli pilnvērtīga esamība. Tas ir saistīts ar Rietumu civilizācijas drūmo procesu - civilizācijas noslīdēšanu postcivilizācijā. Šis drūmais process neapšaubāmi sastopas ar pretestību. Civilizācijā ir spēki, kuri nevēlas nonākt postcivilizācijas apkaunojošajā stāvoklī. Šie spēki dedzīgi pretojas, izmantojot visdažādākās pretestības formas. Tajā skaitā izmantojot tādu formu kā diktatūra. Tāpēc diktatūrai var būt divi varianti – negatīvs variants un pozitīvs variants. Diemžēl civilizācijā tās norieta stadijā ir spēki, kuri veicina postcivilizācijas rašanos. Šie spēki vēlas pēc iespējas straujāku civilizācijas pāreju postcivilizācijā. Šiem spēkiem var piederēt valsts vara un valsts policejiskie un militārie resursi. Lai aizstāvētu savas melnās intereses, šie spēki var ieviest diktatūru – diktatoriski vērsties pret civilizācijas aizstāvjiem. Tādā gadījumā runa ir par diktatūras negatīvo variantu. Šajā variantā diktatūras misija ir paātrināt civilizācijas sabrukumu un postcivilizācijas rašanos. Rietumu civilizācijā notikumus ASV sakarā ar prezidenta Trampa politiku un sakarā ar Baltkrievijas prezidenta Lukašenko politiku var skaidrot kā diktatūras abu variantu konfrontāciju. Diktatūras formu pielieto civilizācijas aizstāvji Tramps un Lukašenko. Diktatūras formu pielieto arī tie Rietumu spēki, kuriem civilizācijas sabrukums ir izdevīgs. Pozitīvajā variantā diktatūra reizē kalpo kā nācijas interešu aizstāve. Negatīvajā variantā diktatūra reizē kalpo kā kapitālistu interešu aizstāve. Tādējādi mūsdienās diktatūra iegūst pozitīvu jēgu. Tā tas ir tajos gadījumos, ja diktatūra kalpo sabiedrībai, bet nevis tikai sabiedrības izredzētai daļai.