Postcivilizācijas noteikumus raksta jaunatne. Latvijā
raksta XX gs. 80.-90.gados dzimusī jaunatne, kas ir jaunā paaudze latviešu etniskajā
kopumā. Jaunai paaudzei ir pilnīgi savādāka dzīves uztvere, valoda, domāšanas
saturs un formas nekā vidējai un vecākai paaudzei. Tā, piemēram, jaunai
paaudzei mākslas darba vērtība ir attiecīgā mākslas darba tirgus vērtība.
Jaunieši sevi uzskata par “kultūras patērētājiem un kultūras baudītājiem”. Radošā
darbība viņiem ir “kreatīvu biznesa projektu” realizācija. Jaunai paaudzei ir
pavisam citas vērtības un normas nekā vidējai un vecākai paaudzei. Latvijā atšķirība
ir izteikta un uzskatāma. To nosaka latviešu populācijas specifika,
iekļaujoties Rietumu civilizācijas mūsdienu kultūrā – civilizācijas norieta
kultūrā. Latvieši tāpat kā citi no sagrautās padomju valsts “eiropeizējās”
apmēram 20 gadus vēlāk. Par atskaites punktu var pieņemt 1968.gada
revolucionāros notikumus Rietumeiropā, pēc kuriem Francijā, Vācijā, ASV un
citās kapitālisma zemēs strauji nostiprinājās postmodernisms un neoliberālisms
kā spilgtas pagrimuma izpausmes. Latvieši sāka baudīt postmodernisma un
neoliberālisma pagrimuma labumus no 90.gadiem, bet XXI gadsimta sākumā nāca
klāt vēl tāds cilvēciskumu agresīvi ārdošs fenomens kā globālisms, kas
galvenokārt izraisa morālo deģenerāciju, jo organiski vienots ar bezprincipialitāti,
amoralitāti, brīvības un suverenitātes necienīšanu, pasaules valdnieku ASV “laizīšanu”,
kompradoru nelietībām utt. Turklāt XXI gs. Rietumu civilizācijā strauji
legalizējās homoseksuālisms, kas Latvijā 2020.gadā nonāca līdz tam, ka politisko
varu Rīgā ieguva pederasti. Tas notika ar latviešu jaunās paaudzes kvēlu atbalstu.
Комментариев нет:
Отправить комментарий