Esības parametri (7)

·       Sokrātam bija īpatns viedoklis par ceļu uz patiesību. Viņaprāt ceļš uz patiesību ir mutisks dialogs aci pret aci, bet nevis teksts – uz papīra iecementēts viedoklis, kuru lasītājs var pārprast, bet autors nevar neko paskaidrot tiem lasītājiem, kuriem ir radušās kaut kādas šaubas, precizējoši jautājumi u.tml. Sokrātam bija viegli lepoties ar tik tikko minēto viedokli. Viņam bija Platons, kas viņa mutiskos vārdus noformēja rakstiskā tekstā. Gētem bija Ekermanis. Tolstojam arī bija viens sekretārs, kurš slepus pierakstīja rakstnieka teikto. Rainis sapņoja par Ekermani. Aspazija negribēja būt Raiņa Ekermanis.

·       Sena patiesība: nekad nerunāt ar profāniem par svētu lietu, jo tad svētais tiek pakļauts profanācijai – izkropļošanai, sagrozīšanai, primitivizēšanai; sākās necienīga izturēšanās pret ko cienījamu, nozīmīgu, vispāratzītu. Tā ir tik būtiska un vajadzīga pieeja, ka ir fiksēta Bībelē: “Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa” (Mt.7:6).

·       Pagrimuma laikā vienmēr uzrodas tipi, kuri uzspiež pretenciozu viduvējību, grafomāniju, beztalantīgumu, bet visjaunākajos laikos arī pederastiju, perversijas, šarlatānismu, idiotiju.

·       Sīkburžuāzijai ir sīkas domas, sīkas dzīves intereses, sīku vērtību prioritāte. Sīkburžuāzija vienmēr ir izteikti egoistiska; arī patmīlīgi egoistiska.

·       Vidusšķira ir viduvējību smēde ar viduvēju izglītību, viduvējām zināšanām, bet milzīgu ambīciju.

·       Mūsdienās neeksistē truisms – vispārzināma un nodeldēta doma, vispārzināma patiesība. Tas tā ir tāpēc, ka sociumā ir niecīga informācija par pagātnes materiālu; sociumā nezina, ka attiecīgā doma, patiesība jau ir sen eksistējusi cilvēku zināšanās.

·       Politikā ir svarīgs rezultāts, bet nevis kaut kāda vēlēšanās. Taču mūsdienās tāda nostādne nav aktuāla, jo sabiedrībai pietiek ar politikas vēlēšanos – solījumiem, nodomiem u.tml. Sabiedrība politikai neprasa rezultātu.

·       Mūsdienās līdz šim pieprasītākais, populārākais, cienījamākais demiurgs bija bagātība, vara, slava, bet nevis, tā teikt, vēstures radīšana – paliekošu vērtību mantojums. “Kovidpsihopandēmijas” rezultātā pieprasītākais, populārākais, cienījamākais demiurgs kļūst genoma rediģēšana, atsevišķu gēnu uzlabošana, transformatīvās zāles ģenētiskajai veselībai.