Latvieši mīl neliešus daudz vairāk nekā godīgus
cilvēkus. Par to uzkrītoši liecina aizvadītie 30 gadi, kad eiroatlantiskie
ģeopolitiskie spēki XX gadsimtā kultūrnācijai otro reizi ļāva dzīvot relatīvi
patstāvīgi saskaņā ar tās prātu, sirdi un dvēseli. Diemžēl nekavējoties draudīgi
atklājās kultūrnācijas morālā un intelektuālā nestabilitāte, kas nekādi nevar
liecināt par tautas valstsspēju un prasmi sev iekārtot cilvēciski cienīgu
dzīvi. Atklājās, ka prāta, sirds un dvēseles vietā ir milzīga zagšanas un
debilitātes kloāka, no kuras regulāri "tautas kalpos" tiek deleģēti
jauni parvēniji un arvien atbaidošāki tipi, kuru negodīgums, nekaunība,
nelietība, valstiskā nekompetence nepazīst nekādus ierobežojumus.
Aizvadītajos gadu
desmitos vienmēr naivi bija uzskatīt “Trakāk vairs nevar būt!”. Likās, ka vairs
nevar būt nekas trakāks par “Latvijas ceļa” nacionālajiem noziegumiem ar
sabiedrības kopīpašumiem. Likās, ka vairs nevar būt nekas trakāks par latviešu
šarlatāniskās inteliģences “Vienotības” humanitātes noziegumiem, Pavļuta debilo
“Par-politiku”, pederastu “Progresīvajiem”, dauna daunu brālību “KPV”,
ķēmīgajiem kabatas partiju nosaukumiem “Gods kalpot Rīgai”, “No sirds
Latvijai”.
Arī pēc
debilitātes laikmeta dzemdēšanas 2018.gada 6.oktobrī nākas domāt, ka nekas
trakāks vairs nevar būt, jo 13.Saeimā ievēlēja valstiskajam darbam totāli
nepiemērotus hominīdus no ielas, krūmiem, ceļmalas, pažobelēm (65% no 100
deputātiem). Viņu sastādītā valdība tūlīt sāka murgot par “583 darāmajiem
darbiem”, 61 neadekvātais parlamentārietis nobalsoja par pederastu nācijas tēvu
kā valsts prezidentu, bet 2020.gada 29.augustā Rīgas elektorāts visvairāk
atbalstīja pederastus un debilās “Par-politikas” ākstus.
Tomēr šodien
atkal gribas jautāt “Vai turpmāk var vēl būt kaut kas trakāks?”. Faktiski
atbildi uz šo jautājumu nosaka politiskajā praksē kaldinātā loģika: “Jā, noteikti
var būt vēl kaut kas trakāks”. Pret to nav iespējams iebilst.
Pašlaik rodas
pārliecība, ka vēl kārdinoši eksistē, piemēram, nelietības perspektīvas. Latviešiem
vēl nav bijusi Latviešu Neliešu partija, bet drīz būs. To izveidos Gobzems ar
nelietības faniem. Par atbalstītāju trūkumu nav jāžēlojas. Gobzems starp
savējiem sildās denunciācijas paradīzē interneta portālā “Pietiek” pie pamfleta
“Necilvēks” galvenā varoņa Lapsas Lato Vito Hodo Leo Gauno. Gobzems kā mājās
jūtas pie šarlatāna un “mainām pasauli” blēža Pļaviņa, kurš tautu muļķoja ar
“strukturēto ūdeni” un no ES izkrāpa lielu naudas summu.
Gobzems latviešu
politiķu korī ir rets eksemplārs - amorālisma un demagoģijas ekselence. Viņš ir
pamatīgs nelietis, kuram grūti izvēlēties līdzvērtīgu politiķi nelimitētajās un
demagoģiski noformētajās nelietībās. Tik tikko minētajam apgalvojumam
pierādījumu netrūkst, un Gobzems tos regulāri papildina.
Gobzems kā
advokāts nelietīgi izturējās pret Zolitūtes traģēdijas upuriem. Viņš tika
izmests no zvērināto advokātu korporācijas. Gobzems politikā ienāca no “Suņu
būdas” dauna bezjēdzīgās partijas. Tātad bez jebkādiem politiskajiem uzskatiem
un principiem, kad galvenais ir savtīgā izdevība “ieiet politikā”, bet nevis
censties realizēt noteiktu idejisko pozīciju. Pēc ievēlēšanas Saeimā Gobzems
skandalozi nodeva partiju un tika no tās izslēgts.
Taču viņa
nelietība visgrandiozāk izpaužas sakarā ar nenonākšanu premjera krēslā. Pirms
13.Saeimas vēlēšanām viņš tika izsludināts kā dauna partijas premjera
kandidāts. Taču pēc ievēlēšanas parlamentā Gobzems neguva vajadzīgo Valsts
prezidenta un Saeimas deputātu atbalstu.
Aizvadītajos gados ir noraidīti daudzi
premjera kandidāti. Viņi, saprotams, nebija apmierināti. Taču neviens no
izbrāķētajiem premjera kandidātiem līdz šim nav rīkojies tik drausmīgi nelietīgi
kā Gobzems, kurš pēc nenonākšanas premjera amatā tūlīt sāka nozāgāt gan savus
kolēģus Bruņinieku namā, gan valdību, gan visu valsti. Gobzems acīmredzot nav
intelektuāli spējīgs izprast savu kolosālo nelietību. Viņš neizprot, ka
nelietīgi ir nozākāt valsti, kuras premjers gribēja būt pirms dažām minūtēm.
Psihiski, intelektuāli, morāli normāls cilvēks nekad tā nedarītu. Viņš
nevēlētos sadarboties ar valsti, kura viņa pārliecībā ir tik slikta. Bet uz
Gobzemu tas neattiecas. Viņam Latvijā viss kļuva slikts tikai pēc tam, kad
nepiepildījās velme kļūt premjeram. Tā ir agresīvas nelietības klasiska
izpausme.
Gobzema jaunākā nelietība atspoguļojas
intervijā “NRA.Lv” 2020.gada 9.septembrī. Jaunākā nelietība patiesībā ir
cenšanās it kā skaistas politiskās nostādnes realizēt ar krāpšanu, melīgiem
solījumiem, glaimiem. Gobzema jaunākā nelietība ir primitīva provokācija, bet
galvenais – politisko vērtību devalvācija. Uz žurnālista jautājumu “Interneta sociālajās vietnēs redzams Aldis Gobzems ar
lozungu: “Iesim ielās!” Ko tas nozīmē - dibināsiet kādu sabiedrisko
organizāciju vai partiju vai rīkosiet masu nekārtības?” skan nekaunīga un reizē
smieklīgi pašpārliecināta atbilde: “Partiju esmu nodomājis dibināt 22.
novembrī. Uz 10. oktobra pasākumu es aicinu iet ielās ikvienu, kurš cieš,
ikvienu, kurš nevēlas būt cērpama aita, ikvienu, kam apnikusi varas ignorance
un neizpildītie solījumi. Ar kurnēšanu virtuvē neko izmainīt nevar, ja mēs
gribam kaut ko izmainīt, mums ir jāceļas kājās. 10. oktobrī būs treniņa -
iesildīšanās pasākums. Tas būs par mūsu bērnu nākotni, par viņu labu izglītību,
nevis par izglītību ar “Tukšumas kundzi” Ilgu Šuplinsku priekšgalā. Tas būs par
to, ka mediķiem ir jāsamaksā solītās algas. Tas būs par atbalstu skolotājiem,
kuri nobijās un neizgāja ielās. Tas būs pret absolūti nepareizo nodokļu
politiku, kas dzen naudu ārā no Latvijas un iznīcina mūsu valsts ekonomiku
veselām nozarēm, liek cilvēkiem aizbraukt no Latvijas un biznesu pārcelt uz
citām zemēm. Tas būs par mūsu patriotismu un par to, ka mums ir jāiemācās
piecelties kājās. Mēs nedauzīsim logus, neizlaupīsim šņabja bodes, negāzīsim
apkārt policijas mikroautobusus - tā būs ļoti gaumīga akcija. Es redzu, ka šim
pasākumam ir vilkme, es to jūtu pēc daudzajiem simtiem vēstuļu, ko saņemu, pēc
komentāriem tīmekļa vietnēs. Es redzu, ka tie ir cilvēki gan dažādos ienākumu
līmeņos, gan vecuma grupās, tie nav tikai nabadzīgi cilvēki, bet arī turīgi,
kas saprot, ka mūsu valsts kā kuģis dodas pretī klintij. Mums jāparāda, ka mums
ir griba to nepieļaut, un tas ir arī mūsu pienākums pret tiem, kas mūsu valsti
dibināja. Ir ar kaut ko jāsāk.”
Citētajā
elegantajā fragmentā principā nekā jauna nav. Nelieši un īpaši ne visai gudri
nelieši parasti vienmēr prot skaisti runāt un savā skaistajā runā iepīt
mietpilsoņiem un nenobriedušiem prātiem tīkamas mantras – emocionāli
iedvesmojošas, bet savā būtībā tukšas frāzes. Pie tam nelietis Gobzems pārspīlē
savu vajadzību glābt latviešu tautu. Intervijas komentāros dominē neuzticība
Gobzemam: “Sveiciens gobzema aitām”; “ej pakaries un nepird”; “Gobzems ir taču
ir idiots!, šis idiots varēja mierīgi kļūt par LV premjeru un mainīt visu
tautai pa labu!, bet nē šis idiots iespītējās kā tāds puņķutapa un tāpēc par
premjeru nekļuva....neredzu nevienu iemeslu lai sekotu šim pajolim!”; “Gobzems
par katru cenu grib tikt pie varas un siles”; “Caurigāzies advokāts,
"premjers" un kotlešu partijas dibinātājs”; “Ja šis varas kārais
demagogs Jūs uzrunā,tad tik ejat ielās un vēl varēsiet par viņu pēc diviem
gadiem nobalsot,tad Latvija kļūs par laimes zemi”; Cilvēks, kurš izmantoja Zolitūdes
traģēdiju, lai tiktu Saiemā un pie pirmās izdevības uzmeta cietušos, kurus
pārstāvēja. Pat nedaudz cieņas šāds cilvēks nav pelnījis. Viņam tak deva
iespēja kļūt par premjeru. Arī to viņš sačakarēja ...un labi, ka tā. Tā vietā,
lai ataisnotu esošo deputāta mandātu, raud jau par nākošajām vēlēšanām.
Caurkritis advokāts, deputāts, demagogs”; “Gobzems ar galvu nedraudzējas, slima
cilvēka murgi.Pārejie viņa piekritēji arī ar galvu nedraudzējas, bet tādi
pajoliņi visos laikos bijuši un būs.Ko tad Gobzems nestrādāja un nesastādīja
valdību, paldies dievam, ka tā.Izstājas no frakcijas, lai tagad varētu neko
nedarīt un visus citus apriet.Stulbuma iemiesojums, visādi bija redzēti un
dzirdēti, bet šitais pārspēj visus savā stulbumā”; "Redzu Gobzemu, domāju -Šlesers, redzu Šleseru, domāju-
Gobzems. Kas tas ir?”.
Комментариев нет:
Отправить комментарий