Šarlatānisma faktori

Šarlatānisms un tajā skaitā pagānismam/neopagānismam līdzīgs šarlatānisms pamatā ir atsevišķu indivīdu intelektuālās un morālās traumētības produkts. Šarlatānisma publiskā prezentācija vienmēr ir dziļas nekaunības rezultāts, bet ne tikai neizglītotības, neinteliģences, pseidointelektuālisma, fetišizētas patmīlības, smieklīgas godkārības produkts. Tāda produkcija īpaši plaši ir iespējama sociuma masveida garīgā pagrimuma laikā, kad degradācija un deģenerācija ir masveidīga, ko nosaka primitīvā izglītība, vērtību plurālisms, zinātnes un zinātniskuma necieņa, iracionālisms un pat debilitāte veselā saprāta vietā. Šarlatānismam vienmēr ir noteikta auditorija tāpat kā mietpilsoniskām, glamūra izdarībām. Auditorijas apjoms ir atkarīgs no sociuma attīstības kopējās pakāpes un sociuma atsevišķu garīgi traumēto stratu apjoma. Taču, atkārtoju, šarlatānisma pulsācija nav iespējama bez pamatīgas nekaunības, kad attiecīgais šarlatāns nekaunās kāpt uz publiskās skatuves ar savu krāpšanu, blēdību, šizofrēnisko izdalījumu un elementāru leksisko murgojumu.