Apziņas diēta

§  Cilvēka apziņai ir nepieciešama diēta – garīgā uztura režīms, kurā noteiktā veidā tiek reglamentēts informācijas samērs, informācijas apjoms, informācijas ieguves un apstrādes veids. Tas cilvēkam ir nepieciešams tādēļ, lai viņš nekļūtu kiborgs, robots, simulakrs, zombijs, postcilvēks. Bez apziņas diētas cilvēks ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību pārvēršas par atdzīvinātu mironi un citu cilvēku gribas aklu izpildītāju.

§  Postcivilizācijā acīmredzot tiks aktīvi musināta jau civilizācijā spoži gailējošā filosofiskā pieeja vārdā “transhumānisms”. Noteikti transhumānisms izmantos principu: “Lai apziņā ievietotu jaunu saturu, tad vispirms ir jāiznīcina vecais saturs”. Transhumānismam šajā ziņā centīgi palīdzēs digitālā medicīna, digitālā izglītība, digitālais valstiskums, digitālā ekonomika, digitālā komunikācija, digitālā morāle, digitālā māksla.

§  Postcivilizācijā, domājams, saglabāsies civilizācijā pazīstamās komunikācijas īpašības: 1) cilvēka apziņu daudz pamatīgāk ietekmē vizuālā informācija nekā tekstuālā informācija; vizuālajiem tēliem ir lielāka ietekme nekā rakstītajam vārdam un ar tiem uzburtajiem tēliem; 2) negatīva, uztraucoša, biedējoša informācija izplatās (piem., internetā) ātrāk un plašāk nekā pozitīva informācija; 3) primitīvi, vienkārši izskaidrojumi paliek atmiņā ilgāk nekā sarežģīti izskaidrojumi, zinātniski argumentēti izskaidrojumi; pie tam nevienam neinteresē, vai informācija ir patiesa jeb nepatiesa; 4) jo garīgi aprobežotāka auditorija, jo tai ir nepieciešams piedāvāt pēc iespējas idejiski aprobežotāku informāciju; 5) masu apziņā informācijas (viedokļu) līderi ir pseidointelektuāļi.

§  Masu apziņas reprezentanti neņem vērā būtiskas prasības informācijas apguvē; proti, to, ka informācijas apguves laikā ir jāsaglabā veselais saprāts, jāanalizē nevis izteikumi, bet fakti; noteikti ir jāredz, vai informāciju ir iespējams pārbaudīt, vai ir norādes uz avotiem, kāda ir avotu reputācija.

§  Informācijas apguves procesā katrā ziņā ir jāatceras, ka patiesību, patiesās detaļas ne reti slēpj politkorektuma aizkars vai mitoloģiskas konstrukcijas.

§  Arī postcivilizācijā tāpat kā civilizācijā sociālos konfliktus (piem., brīvības ierobežošanu) stimulēs attiecīgi iesaiņota informācija un prasme pareizi iedarboties uz cilvēkiem, lai izraisītu fiziskās vai garīgās sāpes – stresu. Jau civilizācijas norieta laikā sociālo konfliktu ģenerēšanu un diriģēšanu veica trīs valdošie strati: 1) finansisti (“banksteri”, “Fininterns”), 2) tradicionālā industriālā elite, 3) informācijas tehnoloģiju saimnieki, cīnoties par savu vietu postcivilizācijā.

§  Apziņas diēta īpaši aktuāla ir laikā, kad kulmināciju sasniedz civilizācijas tieksme saglabāt savu seju un nekapitulēt postcivilizācijai. Šī kulminācija ir personificēta Trampa un Baidena konfrontācijā pirms 2020. gada novembra ASV prezidenta vēlēšanām. Nav ticams, ka neoliberālisti/globālisti tiks izmesti no vēstures pēc Trampa uzvaras. Neoliberālistiem/globālistiem pieder nākotne – postcivilizācijas un postcilvēku nākotne. To var novērst tikai uz kādu laiku; piemēram, Trampa valdīšanas 8 gadiem. Vēstures galvenais dzinējspēks vienalga ir iracionālisms, postcilvēku apziņa un tās specifiskā diēta. Vājprātīgam indivīdam nevar atgriezt prātu. Arī vājprātīgu sociāli garīgo procesu nav iespējams normalizēt. Rietumu pilsētu inteliģence, politiskā elite jau labu laiku uzvedās kā psihobioteroristi, graujot civilizācijas pamatus un demonstrējot globālu marasmu. 2020.gada pandēmijas laikā politiķu un mediju antihumānā darbība izvērtās psiholoģiskā ekstāzē, psiholoģiskā epidēmijā.

§  Rietumu civilizācija ir zaudējusi senu kultūras kompetenci; proti, kultūras prasmi nepieļaut naudas un tirdzniecības uzkundzēšanos. Ja tas notiek, tad iet bojā kultūra. Rietumu civilizācijā agrāk lieliski prata regulēt naudas un tirdzniecības lomu. XX gadsimtā Rietumu civilizācijai vairs nepiemīt minētā kompetence. Tiek bez apstājas drukāta nauda, bankas kļuvušas dzīves noteicējas, tirdzniecības mānija jau ir aptvērusi visu planētu, izsmeļot turpmākās attīstības perspektīvas, kas savukārt graujoši atsaucas uz apziņu, kuras degradāciju un deģenerāciju vairs nespēj apturēt nekāda apziņas diēta.