Konstitucionālisma neefektivitāte un stulbuma eskalācija

   Runa ir par nacionāli nevērtīgas (noziedzīgas, nodevīgas, antisociālas, antihumānas, antinacionālas) valsts varas gāšanu konstitucionālā veidā. Vēl saka – demokrātiskā veidā. Precīzākais variants ir konstitucionālā veidā. Rekomendācija “demokrātiskā veidā” ir abstrakta rekomendācija. Toties ieteiktais “konstitucionālā veidā” konkrēti balstās uz attiecīgās valsts konstitūcijā paredzētajiem valsts varas (valsts iekārtas) gāšanas veidiem. Katrā valstī ir noteikts konstitucionālisms, kad varas iekārtas, varas institūciju un indivīdu tiesību un pienākumu pamatā ir satversme.

   LR Satversmes 2. pantā ir deklarēta skaista norma “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Jēdziens “tauta” ir abstrakts jēdziens. Pie tam zinātniski atklāts jēdziens, jo iespējamas  visdažādākās tautas definīcijas, visdažādākie tautas kritēriji u.tml. Pats par sevi ir saprotams, ka “tauta” nav ontoloģiski, empīriski konkretizējama izpausme. Tātad “tauta” nevar funkcionēt kā reāls varas subjekts. 2.pantā skaisti deklarētā norma ir Rietumu civilizācijā Jaunajos laikos tradicionālā nodeva aristokrātijas, buržuāzijas un kompartiju politiski un ideoloģiski manipulatīvajai tendencei oficiāli apliecināt valsts varas demokrātisko izcelsmi un leģitimitāti, radot masu apziņā ilūziju par varas etniski kolektīvo rakturu.

   LR Satversmē nav precīzi noteikta valsts varas institūciju hierarhija. Nākas saprast, ka valsts varas visaugstākā institūcija ir parlaments – Saeima. Tātad valsts varas gāšanai ir jāsākas ar Saeimas atlaišanu. Par to ir teikts Satversmes 14.pantā, kurā ir paskaidrots varas gāšanas konstitucionālai veids. 14. pants ir šāds: “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.”

   Vēl par Saeimas atlaišanu ir teikts 48.pantā: “Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”

   Nākas secināt, ka Latvijā valsts varas (valsts iekārtas) gāšanas konstitucionālais veids ir Saeimas atlaišana. Protams, Latvijā tāpat kā citās valstīs nav pieņemams aicinājums gāzt valsts varu bruņotā veidā. Tāds aicinājums vēsturiski vienmēr ir eksistējis, un vēsturiski vienmēr valsts vara drastiski vēršas pret tiem, kuri izplata tādu aicinājumu. Tas ir loģiski, un tas ir saprotams. Bruņotais veids ir vienots ar cilvēku dzīvības zaudēšanu.

   Diskursā par valsts varas gāšanu konstitucionālajā veidā nav ignorējams viens pikants moments. Proti, nākas ņemt vērā, ka konstitucionālā veida efektivitāte ir atkarīga no cilvēciskās kvalitātes. Rezultāts ir atkarīgs no saprāta pakāpes, prāta elastīguma, apziņas paškritikas potenciāla. Tas attiecas gan uz varas subjektiem, gan uz varas gāzējiem.

   Sociālajā psiholoģijā jau pasen tiek pievērsta uzmanība t.s. atgriezeniskuma efektam. Pastāv psiholoģiskā teorija par kognitīvajiem izkropļojumiem cilvēka smadzenēs. Ja cilvēkam, piemēram, ir noteikts politiskais viedoklis par valsts varu un viņš ir pilnīgi pārliecināts par sava viedokļa pareizību, tad neko nedod pretējs cita cilvēka apgalvojums par dotā viedokļa aplamību, nepatiesīgumu, nevērtību, kroplību. Sastopoties ar sava dārgā un pilnīgi pareizā viedokļa kritiku, cilvēks stūrgalvīgi iespītējas un kļūst agresīvs sava viedokļa aizstāvis. Viņš kļūst sava viedokļa maniakāls fans. Viņš ir apsēsts ar savu viedokli. Cits viedoklis viņam neinteresē.

   Tik tikko minētais psihiskais stāvoklis ir iespējams tajā gadījumā, ja cilvēkam ir milzīgas problēmas ar prāta pakāpi, prāta elastīgumu, apziņas paškritikas potenciālu. Citiem vārdiem sakot, atgriezeniskuma efekts pulsē aprobežotā cilvēciskajā kvalitātē. Atklāti sakot, atgriezeniskais efekts ir stulbuma eskalācija, un tā ir iespējama vienīgi stulbās smadzenēs. Bet tas nozīmē, ka valsts varas maiņa konstitucionālā veidā (ar labu, bez kautiņa, bez asinsizliešanas, demokrātiskā veidā) pamatā ir atkarīga no varas subjektu cilvēciskās kvalitātes. Ja tā ir relatīvi augsta, elementāri normāla, tad varas subjekti (teiksim, LR Saeimas deputāti) var paškritiski atzīt savas kļūdas, valsts varas kopējo nevērtību un nepieciešamību gāzt varu. Viņu nacionālais patriotisms ir lielāks nekā politiskās ambīcijas un savtīgās intereses. Varas subjekti ļauni nepretojas konstitucionālā veida realizācijai. Turpretī, ja varas subjektu cilvēciskā seja ir morāli un intelektuāli nepatīkama, tad tādi tipi var nekaunīgi traucēt (izmainīt konstitūciju, referenduma nosacījumus u.c.) gāzt varu miermīlīgā formā. Viņos iedarbojas atgriezeniskais efekts, un viņi neko nevēlas dzirdēt par savu politisko nevērtību un enerģiski izvērš pašslavināšanos. Un, lūk, varas subjektu pašslavināšanās kļūst atgriezeniskais efekts varas gāzēju masu apziņā: jo vairāk sliktie varas subjekti sevi slavē, jo lielāka ir vēlēšanās viņus padzīt. Varas gāzēji kļūst kurli un nevēlas dzirdēt nekādus varas subjektu argumentus savas lieliskās darbības pamatojumā.