Nacisma arkāns

Rietumu postcivilizācijas postcilvēku apziņā acīmredzot būtiska loma būs nacisma ideoloģijai. Tādu pieņēmumu nosaka nacisma enerģiskā restaurācija, kas jau labu laiku Rietumu civilizācijā ir izteikta tendence. Par to liecina samērā plašā nacisma arkāna vicināšana daudzās zemēs ar Vāciju priekšgalā. Virve ar cilpu galā tiecas sagūstīt pēc iespējas lielāku hominīdu skaitu. Pirmkārt un galvenokārt tiek sagūstīti jaunāko paaudžu pārstāvji ar tendenciozi sagrozītām zināšanām vēsturē.  Nacisma arkāna lietotāji ne no kā nebaidās, un dažās zemēs (ne tikai Latvijā) saņem politiskās varas klusu un vāji maskētu atbalstu. Nacisms kļūst par valdošās elites politikas nelegālu sastāvdaļu, izpatīkot noteiktam sabiedrības slānim un regulāri sūtot nepārprotamus signālus par savu lojalitāti nacismam. Piemēram, 2020.gada 10.aprīlī ar mediju starpniecību tādu signālu latviešu kultūrnācijai nosūtīja premjers Kariņš sakarā ar ziedu nolikšanu Rīgā pie Uzvaras pieminekļa. Tā vietā, lai pats 9.maijā noliktu ziedus pie Uzvaras pieminekļa, viņš nekaunīgi apliecināja šaubas par ziedu nolicēju “pareizu uzvedību”. Nacisma arkāna ideoloģiskos panākumus veicina Rietumu civilizācijā visjaunākajā laikā plaši izplatītais iracionālisms, kad veselā saprāta trūkums, aloģisms un šarlatānisms kļūst varas inteliģences darbības norma. Masveida degradācija un deģenerācija ir laba augsne nacisma atdzimšanai un izplatībai sabiedriskajā apziņā. Turklāt nacisma arkāns tiek vicināts laikā, kad Rietumu civilizācijā ir izteikta velme izkropļot II Pasaules kara vēsturi, kā arī vācu nacismu vienādot ar padomju sociālismu. Tas katrā ziņā ļoti pamatīgi iedrošina nacisma arkāna vicinātājus un palielina nacisma fanu apjomu. Rietumu postcivilizācijā nacismam ir izredzes kļūt permanentai psihiskajai epidēmijai. Tā paaudze, kura Rietumu civilizācijā ir izjutusi nacisma un II Pasaules kara šausmas, jau gandrīz visa ir mirusi. Uz nacisma ideoloģisko restaurāciju noteikti stimulējoši atsaucas ebreju vienas daļas (galvenokārt akadēmiskās inteliģences) ļoti aktīvā līdzdalība vācu nacisma un padomju sociālisma vienādošanā, un II Pasaules kara vēstures izkropļošanā. Tie ir kaut kādi morāli pilnīgi nesaprotami cilvēki, kuri ignorē holokaustu un PSRS lomu ebreju pasargāšanā no vācu nacistu un viņu asiņaino izpalīgu realizētā genocīda. Spilgtākie piemēri ir Hanna Ārente senāk un “5.kolonnas kadri” šodienas Krievijā ar etnisko hibrīdu Pozneru priekšgalā.